:
Kāpēc visam vienmēr jānotiek caur dirsu? Vai drusciņ vienkāršāk, vieglāk un mierīgāk būtu par daudz prasīts? Es parasti nesūdzos, bet pirms brīža iedomājos par sevi un savu dzīvi, un tas ko nevaru saprast - kāpēc visam vienmēr ir jābūt tik sarežģīti. Nē, nu ir forši, un labi un nekad neesmu jutusi tādu dvēseles stāvokli kā 'garlaicība', bet reizēm tā visa ir tik daudz, ka sakāpj tik augstu, ka gribas stundām vemt toksisku žulti.
:
Jaukas vispār tās pāris minūšu platoniskās mīlestības - pārdevējas smaids, blakus sēdētāja autobusā, konduktores maigās acis un tā
:
No ekskursijas iznākuši atvadoties kautrīgi smaida samīlējušies skolnieki un skolniece, kurās esmu samīlējusies es.
February 14th, 2018
:
Es no stresa nevaru beigt rītīties un visu laiku gribas vemt. Tā tas ir jau stundu. Kā apturēt?
February 13th, 2018
:
Es pati kaut kad smējos par cilvēkiem, kuri tēlo modernus un stilīgus personāžus, sarunājoties tikai angliski, jo tā, redz, ir vieglāk izteikties. Tagad pusgadu darbā katru dienu runājot angliski.. ziniet ko? Tulīt man ir kaut kāda intervija Arte'i latviski un sāku smagi elpot. Tāpat kā ekskursijas daudz vieglāk vadīt ir angliski, ārzemnieki ir atvērtāki, pretī nākošāki, cieņas pilnāki, audzinātāki, nepiekasīgāki, nevīzdegunīgāki un pārsteidzamāki.
February 8th, 2018
:
Es laikam esmu dumja, bet paskaidrojiet kāpēc krievu skolas protestē pret latviešu valodas ieviešanu mācībās? Valsts taču jau cik tur gadus saucas 'Latvija' un tā ir oficiālā valoda. Ja es dzīvotu Vācijā un man teiktu, ka jāmācās vāciski, es gan jau nolamātos, iemācītos valodu un dzīvotu tālāk - tā taču visiem būtu vieglāk. Ne tā, vai es kaut ko nesaprotu?
February 7th, 2018
:
Es šodien pie pusdienu kafijas no galda cilāju visādu atrodamo, aptaustāmo presi un tostarp tur bija šis 'New Yorker' humoristiskais gabaliņš, kas, pieļauju, atsaucas uz 100 franču dāmu parakstīto vēstuli pret jauno 'puritānisma' vilni, kas varētu mūs visus nonest no kājām, ja vīriešus turpinātu apsūdzēt nevainīgos sieviešu savaldzināšanas mēģinājumos.
(https://www.newyorker.com/magazine/201
Kas aiznesa manas domas tālāk par Katrīnas Denēvas piepacelto kāzu kleitu uz kapelas kāpnēm, bija visi tie jokainie pieņēmumi par franču sievietēm. Par neskūšanos, lielisko fizisko formu, bagetēm un cigaretēm. Tad es vairākās apšaubāmās un mazāk apšaubāmās vietnēs palasīju par tēmu 'Lietas, ko jums noteikti jāzina par francūzietēm' un uzzināju daudz jaunu 'faktu', kurus nebiju piefiksējusi, vai biju piemirsusi sen neskatoties 'Amēliju', kā piemēram par to, ka franču sievietes nesmaida, ir grūti savaldzināmas, viņām visām mājās ir bidē, viņas no apmatojuma atbrīvojas tikai salonos, sauļojas kailām krūtīm un viņām ir ļoti daudz seksa.
Es zinu, ka daži no jums ir studējuši socioloģiju, vēl citi antropoloģiju, un vēl daudz ko, kas varētu palīdzēt man, nezinātājam, izskaidrot no kurienes nāk šie dati (+ stereotipi, + pieņēmumi) , kurus mums baro iekšā visādi žurnāli un arī ziņas. Par to cik cilvēki ir laimīgi, cik cilvēki ir apsvēruši pašnāvības, kāds cilvēkiem ir kaunuma apmatojums, cik bieži viņi mīlējas un cik vidēji katrai sievietei dzīvē ir partneru? To rēķina pēc kaut kādiem pārdotajiem produktiem, labklājības līmeņa, mirstības un citiem pamatotiem datiem, vai tā tiešām ir fikcija? Vai šobrīd kāds citā ekrāna pusē zina cik bieži esmu domājusi par pašnāvību un cik man dzīvē ir bijuši partneri aprēķinot to pēc kaut kā, vai arī mana balss neskaitās?
(https://www.newyorker.com/magazine/201
Kas aiznesa manas domas tālāk par Katrīnas Denēvas piepacelto kāzu kleitu uz kapelas kāpnēm, bija visi tie jokainie pieņēmumi par franču sievietēm. Par neskūšanos, lielisko fizisko formu, bagetēm un cigaretēm. Tad es vairākās apšaubāmās un mazāk apšaubāmās vietnēs palasīju par tēmu 'Lietas, ko jums noteikti jāzina par francūzietēm' un uzzināju daudz jaunu 'faktu', kurus nebiju piefiksējusi, vai biju piemirsusi sen neskatoties 'Amēliju', kā piemēram par to, ka franču sievietes nesmaida, ir grūti savaldzināmas, viņām visām mājās ir bidē, viņas no apmatojuma atbrīvojas tikai salonos, sauļojas kailām krūtīm un viņām ir ļoti daudz seksa.
Es zinu, ka daži no jums ir studējuši socioloģiju, vēl citi antropoloģiju, un vēl daudz ko, kas varētu palīdzēt man, nezinātājam, izskaidrot no kurienes nāk šie dati (+ stereotipi, + pieņēmumi) , kurus mums baro iekšā visādi žurnāli un arī ziņas. Par to cik cilvēki ir laimīgi, cik cilvēki ir apsvēruši pašnāvības, kāds cilvēkiem ir kaunuma apmatojums, cik bieži viņi mīlējas un cik vidēji katrai sievietei dzīvē ir partneru? To rēķina pēc kaut kādiem pārdotajiem produktiem, labklājības līmeņa, mirstības un citiem pamatotiem datiem, vai tā tiešām ir fikcija? Vai šobrīd kāds citā ekrāna pusē zina cik bieži esmu domājusi par pašnāvību un cik man dzīvē ir bijuši partneri aprēķinot to pēc kaut kā, vai arī mana balss neskaitās?
January 31st, 2018
:
Internets saka, ka šovakar, 31. janvārī, būs gaidāma mūsu paaudzei vēl nepieredzēta dabas parādība. Visā pasaulē būs redzams “Zilā Mēness” pilnais aptumsums, kurš pēdējo reizi noticis pirms 152 gadiem. Tas būs vienīgais šāds aptumsums šajā gadsimtā. Rietumos šo parādību mēdz dēvēt par "Zili asiņaino supermēnesi". Bet, par laimi, mēs neesam Rietumos un līdz ar to turpināsim pūt tumšajā, ērtajā bedrē. Astrologi šodien iesaka uzmanīties no magnētiskajām vētrām, sevišķi cilvēkiem, kuru asinsspiedienam piemīt tendence prast žonglēt pašam sevi. Īsāk sakot - siros, laupīs un izvaros. Vēl īsāk sakot - ceru, ka jūs šo uzskatīsiet par iemeslu svinēt. Vai vienalga ko citu, es domāju, ka cilvēkiem būtu biežāk jāsvin kaut kas, kas neklasificējas kā svētki. No sirds. Lai vai kā, esiet piesardzīgi un izsardzīgi! Hail, Krišna!
:
Cerams, ka Vecrīgā šonakt nebūs novērojams 'Zilā mēness pilnais aptumsums'. Jo, ja tā - es gribu savu naudu atpakaļ.
January 29th, 2018
:
Šodien piefiksēju tos 'Brīvības piecdesmit nokrāsas' (Fifty Shades Freed) (dīvains nosaukums) plakātus autobusa pieturā. Redzēju otro filmu aptuveni pirms gada, šajā pašā laikā, kad viņi taisa šo maigās erotikas reklāmas kampaņu, lai kūtri, garlaikoti pārīši un skepses, vai cerību apbruņotas jaunu sieviešu kompānijas 14.februāra pievakarē veidotu rindas pie kinoteātriem. Nevarēju aizmirst cik neerotisks mēsls man likās šī filma. Cilvēki, kas to sauca par 'soft porn', vai 'sieviešu pornogrāfiju', smagi pārspīlē. Tik pat labi, iespējams, ka esmu samaitāta visas ikdienā uzņemtās informācijas dēļ un personām, kurām nav pieejams internets, vai televīzija, šī filma šķita pornogrāfiska. Nu, vai tikumīgiem, puritāniskiem indivīdiem (varbūt nebūtu jālieto vārds 'tikumīgs', jo tas saistāms ar kaut ko pozitīvu un savas fiziskās daļas apspiešana, kā jebkura cita apspiešana, ierobežošana un noliegšana tikai vairo pasaulē postu). Nevaru iedomāties, cik daudzu cilvēku prātus un fantāzijas tādas 'kulta filmas' samaitā. Esmu pat redzējusi cilvēkus iepazīšanās portālos, kuri meklē īsto un vienīgo, stāvi bagāto, misteru Greju, kurš turēs būrītī, reizi mēnesī apģērbs un izlaidīs uz smalku vēstnieku balli, pēc kuras nopērs un baros zemenēm pienā. Divus no tādiem sludinājumiem vēl nesen redzēju 'Žirafē', viens bija parakstīts ar 'Lolita 45' un otrs ar 'Misters Grejs'. Tie paši cilvēki, kuri pirms pieciem gadiem dzīvojuši gaidot savu ideālo vampīrvīrieti, pirms desmit vēl kaut ko un vēl iepriekš kavējušies maigajā padomju sapnī.
Lai vai kā, kārtējo reizi nācās aizdomāties par tām smukajām filmām (kā Melānijas Hronika). Vai gadījumā nav tā, ka šobrīd gandrīz visas filmas cenšas taisīt smukas? Operatori aug - scenāristi snauž? Ir paka - trūkst pildījuma? Iepuvusi konfekte ietīta zelta papīrā? Tas tiek darīts tādēļ, ka tehnoloģijas attīstās un cilvēki no filmas vēlas kaut ko izklaidējošu, jo ir noguruši no ikdienas dzīves? Kas ir pēdējā neglītā, bet saturiskā filma, kuru jūs esat redzējuši? Es cenšos skatīties arī ārpus Holivudas un populārā kino, bet to visu no zila gaisa ir grūtāk.. atrast. Pēdējās, bieži vien vizuāli neuztveramās filmas, redzēju 'Vampiros Sexos (1988)' un 'A Trip to Paranoia Paradise (1990)' (filmēts ar 'Super 8' kameru, cik atceros), bet tur tieši tika likts uzsvars uz haosu, tādēļ arī saturs bija grūtāk izlobāms (ja tur vispār ir saturs zem tām vienkāršajām sižeta līnijām)
Gribas kaut ko, kur būtu jāpiepūlas izlobīt saturu, kur būtu drusku jāpastrādā kā skatītājam. Kas ir šīs vizuāli grūtāk uztveramās, saturiskās filmas? Gribu redzēt kaut ko vizuāli pretēju 'Granātābolu krāsai'.
Lai vai kā, kārtējo reizi nācās aizdomāties par tām smukajām filmām (kā Melānijas Hronika). Vai gadījumā nav tā, ka šobrīd gandrīz visas filmas cenšas taisīt smukas? Operatori aug - scenāristi snauž? Ir paka - trūkst pildījuma? Iepuvusi konfekte ietīta zelta papīrā? Tas tiek darīts tādēļ, ka tehnoloģijas attīstās un cilvēki no filmas vēlas kaut ko izklaidējošu, jo ir noguruši no ikdienas dzīves? Kas ir pēdējā neglītā, bet saturiskā filma, kuru jūs esat redzējuši? Es cenšos skatīties arī ārpus Holivudas un populārā kino, bet to visu no zila gaisa ir grūtāk.. atrast. Pēdējās, bieži vien vizuāli neuztveramās filmas, redzēju 'Vampiros Sexos (1988)' un 'A Trip to Paranoia Paradise (1990)' (filmēts ar 'Super 8' kameru, cik atceros), bet tur tieši tika likts uzsvars uz haosu, tādēļ arī saturs bija grūtāk izlobāms (ja tur vispār ir saturs zem tām vienkāršajām sižeta līnijām)
Gribas kaut ko, kur būtu jāpiepūlas izlobīt saturu, kur būtu drusku jāpastrādā kā skatītājam. Kas ir šīs vizuāli grūtāk uztveramās, saturiskās filmas? Gribu redzēt kaut ko vizuāli pretēju 'Granātābolu krāsai'.
January 26th, 2018
:
Izprintēt lapu no sava mağistra darba, nolasīt neiztulkotu,tendenciozi, lasot no lapas, ne reizi neielūkojoties skatītājos,samāksloti tēlojot ļoti labas angļu valodas prasmes, kas aizēno saturu - šī tagad saucas lekcija.
January 17th, 2018
:
Kad man bija 14 - 16, daudz nakšu pavadīju skatoties filmas (pa dienu bija skola, dejošana/teātris/basketbols/florbols/kas tur vēl nē un sociālā dzīve). No tā laika mana filmu kritiķu dzīve ieguvusi zināmu impotenci. Bet pēdējā laikā atkal sanācis šo to noskatīties. Tā kā tagad varu drusku 'izteikties' par populārajām filmām, kuras esmu noskatījusies. Vispār kaut kas man ļoti patika tajā Mudbound un Three Billboards Outside Ebbing, Missouri filmā.
:
Aukstums. Aukstums kā drausmīga sērga pārņēmis telpas, plašumus, acis un rokas man apkārt. Aukstums kā lietvārds, darbības vārds, īpašības un īpašvārds. Tas klauvē pie manas ādas un mēģina iesūkties katrā šūnas kodolā kā pretīga slimība. Es vai aukstums - kurš kuru? Lai gan ārēji viss ir labi - iekšēji šodien jūtos kā bezpajumtnieks janvāra vidū tajā mazajā šķērsieliņā pie mucas, kura apdzisusi, noklususi, iztukšojusies, vai tā arī nekad nav degusi. Un nākotne, protams, miglā un sniegā tīta. Man nav bail - man vienkārši salst.
From Latvia,
with doubt
From Latvia,
with doubt
January 15th, 2018
:
Vai tas, ka nevaru novadīt ekskursiju nežestikulējot nozīmē, ka man jāpapildina latviešu repa scēna, vai to, ka mans īstais aicinājums ir surdo tulkošana?
January 9th, 2018
:
Šodien jau no vairākiem foršiem cilvēkiem saņēmu aicinājumu iestāties aktieros Hermaņa kursā. Interesanti par ko tas varētu liecināt.
January 8th, 2018
:
Jaunas austiņas izvelk sauli no mākoņiem pat visīgnākajiem mazuļiem.
Current Music: John Frusciante
January 4th, 2018
:
Par HIM runājot - vai nu esmu iesīkstējusi, vai kas, bet vai jums neliekas, ka jaunieši izskatās arvien līdzīgāki viens otram? Nerunāju te par pelēko gliteraino masu kas bijusi visos laikos, bet to, ka 'subkultūras' saplūst un pārklājas. No kaut kādiem pokemonu laikiem visi saplūduši lielā, bēšā hipsteru masā ar ataugušām matu saknēm. Man liekas, ka es atceros, ka kad es biju jaunietis, bija vairākas dažādas grupas - panki, metālistiski, saldie, emo un kas tik tur nē. Tagad tādus uz ielas mana visai maz. Vai arī kaut kur Apes mežā pastāv dažādas subkultūras par kurām neko nezinu?
:
Es agrāk biju tik forša un asprātīga, bet tagad vienkārši klausos HIM un blenžu sienā.