nekurlande

Šie vārdi uzrunā. Mani pašu plēsdami rauj domas par mežiem un pļavām, kamēr es mocos Rīgas smirdoņā. Kaut arī šodien staigāju caur mežu, tāda sajūta, ka tādu pastaigu nevar būt par daudz. Vismaz glābj doma, ka uz Saulgriežiem varēšu dzīvot uz zemes, vietā, kur netraucē ne internets, ne elektrība, un var dzīvoties pa atklātās jūras viļņiem līdz spēks ir izsīcis un jāiet smiltīs atkrist dzidri hipnotiskā stāvoklī.

(Reply to this) (Thread)

Jā, saprotams. Tā doma par būšanu gaisā un prom no robotiskām skaņām tiešām nes nost. Izklausās labi, labi un ilgi jau vairs nav. Es laikam, ja nebūtu darba, tagad nolīstu mazā meža mājiņā un laimīgi lasītu tējas cik ilgi man liktenis būtu atvēlējis. Bet nekas, ilgi jau vairs nav.

(Reply to this) (Parent)