nekurlande

pseidoniims @ 01:10 am: nevar nepiekrist
Šie vārdi uzrunā. Mani pašu plēsdami rauj domas par mežiem un pļavām, kamēr es mocos Rīgas smirdoņā. Kaut arī šodien staigāju caur mežu, tāda sajūta, ka tādu pastaigu nevar būt par daudz. Vismaz glābj doma, ka uz Saulgriežiem varēšu dzīvot uz zemes, vietā, kur netraucē ne internets, ne elektrība, un var dzīvoties pa atklātās jūras viļņiem līdz spēks ir izsīcis un jāiet smiltīs atkrist dzidri hipnotiskā stāvoklī.