nekurlande

Visu Tu pateici un paldies par to. Saprašana ir tas, ko novērtēju visvairāk. Nu, pareizāk sakot, ir baigi forši, ja ir kaut viens cilvēks, kurš saprot, jo tad ir vērts skaļi kaut ko teikt. Un ja nav, tad arī neko, jādzīvojas vien tālāk savā sabiedrībā, cerams, maksimāli omulīgajā....
Saprotu arī to situāciju, kad neprasa. Laikam man līdz galam tā nekad nav bijis, jo kaut kas pa laikam jau ir uzprasīts. Vai arī es vienkārši šīs 'attiecības' kā tādas uztveru ārkārtīgi paranoiski un negribu zaudēt neatkarību. Es daudz esmu domājusi par to, ka ja būtu gudrāka,jau sen būtu kāda veca krievu bagātnieka sieva, piemēram. Vai novicinātu diplomiņu un caur kādu paziņu iekārtotos siltā vietiņā kādā reklāmas aģentūrā, sāktu īrēt kopā dzīvokli ar kādu studiju biedru un divreiz gadā izbrauktu kādā ceļojumā uz ārzemēm, kamēr vidēji pēc četriem gadiem smaidoša stāvētu kāzu kleitu veikalā un katru trešdienu rīkotu sušī - spēļu vakarus mūsu omulīgajā divistabu dzīvoklītī. Un kaut kad tam pa vidu izkastrētu savus instinktus. Bet es neesmu tik gudra.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

it kā cenšos izkastrēt savus instinktus, bet es tiešām jūtos kā no meža un tas nav labojams, tāpēc cenšos to uztvert kā kaut ko, no kā nav jābēg, kas nav jāiesloga, tas man tāds džungļu dārziņš, grūtākais ir iespējami mazāk darīt pāri iesaistītajiem

(Reply to this) (Parent)