disfigurator

Atrast laiku ar uzmanību noklausīties lielisku albumu - ierastais mūzikas baudīšanas veids. Gan no kasetēm, gan piratētiem .mp3, gan CD. Noklausīties albumu ir uztvert visu kontekstā, redzēt kopainu, kurai piešķirta nu dzīvība ārpus laika grožiem.

Tad ieradās straumēšana - lēnām deģenerējos un saslimu ar pleilistēm.
Salīdzinājumā ar albuma klausīšanos, šī pieeja ir gan radoša, gan kopainu noniecinoša. Radoša, jo vari salikt kopā kādu tēmu vai motīvu un noniecinoši, jo nebaudi vairs kopdarbu, bet nodarbojies ar selektīvu rozīnīšu vākšanu, zaudējot kontekstu. Bet ne viss te slikti - arī šādi ir atrasti labi māklsinieki, pieslēdzoties viņu daiļradei ar uzmanību. Ir citādi, jo ik pa laikam tomēr noklausies albumu, no kura izvilkta dziesma pleilistei, un "dzirdi ko jaunu" jeb atkal uztver aizmirsto kontekstu, kas albumu kopumā smadzenēs tā kā uzfrišina.
Nē, ir tomēr viss slikti - pleilistes platformās ir tās skrūvspīles, kurās jūti savus iespiestos pautus: dzelzs tvēriens tur tevi platformas verdzībā un šādas platformas kā likums degradē mūziku, noniecina tās vērtību, nodarbojas ar cenzūru, politikas bīdīšanu un citiem sūdiem, ļoti lēnām pievelkot skrūvspīles arvien ciešāk... Un no mūzikas baudīšanas tu pārslēdzies uz cipariņu vērošanu - cik nu followeri pleilistēm manām - it kā tas jelkādā brīdī vispār būtu svarīgi. Cilvēka psihes gļuku ekspluatācija - ap to darināts tirgus. Ciniski, ne?


Tad atgriezos pie fiziskā medija, reizē pieķeroties pirmo reizi pie platēm.
Klausos mūziku atkal ar sirdi. No vāka līdz vākam. Skan retāk, bet mērķtiecīgāk. Retāk un izjustāk. Uzmanīgāk. Ja vēl sagadās, ka tā nopirktā plate sasodīti labi skan - tad ir muzikāla pilnība. Kaifs. Kontekstā. Saturīgi. Noturīgi. Kulturāli. Cieņpilni.
Plates bagātīgā un detalizētā skaņa uzmanīgās ausīs paver daudz jaunu horizontu - teju vienmēr. Labi darināta plate ir narkotikas.


Albums, nevis pleiliste prosta fona aizšpaktelēšanai - ka tik klusumā un savās domās nav jāsēž, pasarg dievs!
Albums fiziskā medijā. Jācer, ka Skaifordžeru Pēteris tomēr nav soctīklu ilūzijās aizdirsis savu redzesloku līdz bezjēdzībai (atsaucoties uz apgalvojumiem šajā intervijā) un taisīs vēl kādu plati vai vismaz lieliski māsterētu CD nākotnē, nevis baros tikai digitālo tukšumiņu, kurā viss ir bez svara, bez jēgas.

disfigurator

Atplēsu uz pusēm vaļā svaigu dzelteno Carolina Reaper piparu - debešķīgi augļains aromāts un tik pavedinoši vaskaina iekšpuse, ka bail sametas.
Nenoturējos - pieliku mēli pie spīdīgi miklās iekšpuses. Nomiru.

1641183 SHU jeb miršanas izaicinājums arī rūdītiem piparēdājiem. Referencei - Halapenjo ir tikai 8500 SHU

Augļu mušiņa arī sainteresējās par aromātu. Tagad dīvaini skraida pa galdu, šaudīdamās šurpu un turpu.
Nomira.

disfigurator

lol - diezgan nesliktas atvadas no Fear Factory - jūtams niknumiņš. Lirikas - sadzirdēts:

"Ascend the machine that no longer serves me
I'd rather be dead than a slave to the Factory..."


https://www.youtube.com/watch?v=ejssq84_4TA


Fear Factory ar jauno un jauno solistu manai ausij šobrīd šķiet dīvains. Moš ar laiku aizies, bet nu - man nepatīk, ka imitē, nevis dara savu.

https://www.youtube.com/watch?v=tSU9csON9WE

disfigurator

No rīta iekāpju RVR darinātajā vilcienā ar to fifīgi slīpo priekšu, sarkanajiem solo sēdekļiem ar ādas paskata pagalvjiem, interesanto salona izkārtojumu, kā arī elektriski atveramajām durvīm un citāda paskata ekrāniem, kuros rāda vilciena ātrumu, temperatūru salonā, pieturas: gluda teksta ritināšana un sajūta, ka tiktu lietota kāda e-reader tuvāka ekrāna tehnoloģija... Viss melnbalts, nulle reklāmu. Ļoti pareizi.

Iekšā nevis konduktore, bet gan teju stjuarte - "Ja gribas vēsāk, pārsēdieties vagona aizmugurē", "Paldies, ka izvēlējāties braukt ar mums", u.tml. lidmašīnām raksturīgās pieklājības.

Sajutos kā iekāpis dzīvā retrofutūrismā :)


RVR DR1AC laikam.
https://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?album=11&pid=1384038874#top_display_media

disfigurator

Dzīve te velkas un te paskrien garām. Laika plūdums nav izjūtams kā kaut kas konstants. Tā plūsmas ātrumu veido notikumu pieraksts - cik maņu sniegtie dati tika ierakstīti atmiņā un ar kādu rakstīšanas ātrumu.

Strauja pietuvināšanās nāvei/Near Death Experience - to raksturo cilvēku stāsti, ka laiks sāka ritēt lēnām, lai gan realitātē pat vissmalkākā detaļa tika ierakstīta atmiņā, psiholoģiski izstaipot laiku, jo tas info lērums kaut kā jāsaliek kopā. Izdzīvošanas skola, daudz datu.
Jaunība - to raksturo "aizskrējuša" laika epiteti. Izej no mājas un dari interesantas lietas, bet saule jau sāk rietēt...
Garlaicībā - laiks velkas, sāp katra minūte kā pie zobārsta. Te nekas nav jāskaidro.
Aizrautībā laiks nekad nepietiek. Pašsaprotami. Jaunība ir aizraujoša, paskrien garām. Trīsdesmit gadi šķiet daudz un nopietni. Kad tie ir dekādi aiz muguras - perspektīva cita un atskatā galīgi nav ne daudz, ne nopietni īsti. Vien laiks.
Hihidēliķi - tie ļoti spēlējas ar laiku. Vienā tripā var salikt vairākus mūžus. Desmit minūtēs ietilpst ceļojums uz kosmosa centru un atpakaļ.
Sapņi - gluži kā hihidēliķi. Nospiedi modinātāju, pēc 10 min. tas brēc atkal, bet nosapņots tikko tika mūžs.


Kad geimo konsoli uz HD paneļa, tev nerodas nekādi jautājumi - realitāte strādā kā ierasts. Bet to ne reizi vien ir nācies nejauši saplēst. Šādi:

Setups:
- AV resīveris, kurā satiekas vairākas ierīces un pa vienu resīvera izejas kabeli tiek laistas uz TV - pēc vajadzības.
- Resīveris ir arī skaņas apstrādātājs - baro krietnas skandas jēdzīgai skaņai no jebkuras pieslēgtās ierīces.
- PlayStation 2, kas caur optisko kabeli pieslēgts pie resīvera - baudu labāko PS2 skaņu. Īpatnība - pleisis paralēli turpina padot skaņu pa analogajiem ceļiem. Tiem aiztures nav. Mēdzu pleisi geimot uz pareizās (laikam atbilstošas) attēla tehnoloģijas, bet skaņu baudīt lielu un no resīvera. Nāves grēks ir dot skanēt teļļuka pļurkšķiem - sevišķi šodien...

Novērojums:
Kad pleisim pieslēdz CRT un dod tiesības tam skanēt, šī vecā kineskopa TV skaņa ierodas perfekti vienlaicīgi ar attēlu. Savukārt skaņa, kas nāk no resīvera, mazliet kavējas - rodas skaņas dubultošanās. CRT izskan pēc pareizās takts, bet resīveris, kas dekodē pa gaismu sūtīto PS2 audio - ar ievērojamu nobīdi, kas manāma ir tikai uz šāda salīdzinājuma fona.
Līdz ar ko var spēlēties ar smadzenēm:
- CRT teļļuka attēls (TV skaņa izslēgta) uztverē perfekti sakrīt ar resīvera skaņu, viss notiek taktī/sinhroni, lai gan dabā CRT dod attēlu bez jelkāda laga, bet resīveris skaņu aiztur, to dekodējot un apstrādājot. Sakritības tur dabā nav, bet uztverē - ir un uz 100%! Smadzenes pieradušas salāgot skaņas un gaismas ātrumus - līdz kaut kādai robežai rēķinās ar to dabisko nesakritību. Tieši tāpēc uzjautrina filmas/spēles, kas tālas eksplozijas saliek kopā vienā mirklī ar bildi, nevis sagaida skaņu, kas beigu galā dabā izplatās daudz lēnāk par gaismu.
- uzslēdz CRT skaņu un tā uz mirkli pat šķiet skrienam bildes notikumiem pa priekšu, "paredz nākotni" no resīvera perspektīvas - realitāte galvā saļogas un sareibst mazliet, jo smadzenēm vairs nav jāveic laika aiztures kompensācijas darbu, laiki "pārklājas", kamēr notiek uztveres pārkalibrācija uz aiztures vai bezaiztures tehnoloģiju - to pasauļu/paaudžu savstarpējo krustenisko savienojumu.



Sēdi un domā par savām maņām, to elastību. Faktu, ka objektīva realitāte nav ne īsti objektīva, ne reāla.
Hihidēliķu noliedzējiem šis aprakstītais mūsu realitātes aspekts izraisa visus pamatus aiztiekošas pārdomas/traumas. Sajūtas līdzīgas tām, kas pārņem ticīgo, kad baksta reliģijas dogmas... Bailes no patiesības. Gļēvi.

Saņemies, Nīl - objektīvā realitāte mūsu galvās nav objektīva - tā iziet caur subjektīvo uztveres aparātu, kurā notiek interesantas un interpretējošas lietas. Cik aparātu, tik "realitāšu", tik interpretāciju, tik stāstu, kosmosa kuģī Zeme peldot cauri visam visumam...


https://www.youtube.com/watch?v=2wiqPPICQP0