- 2/8/12 01:30 pm
-
harryvagrantun jā, man ir līdzīgi kaut kā...
Man no sākuma šķiet, ka viņas ir kaut kas TIK DAUDZ vairāk! Varētu teikt, ka es pats uzburu viņu tēlu, radu tēlu, nevis realitāti, kurā es iemīlos...cildinu un dievišķoju...
Bet, galu galā, cilvēks paliek vien cilvēks - ar visām no tā izrietošajām sekām...Tādēļ esmu sevi pieķēris drīzāk dzīvojam sajūtu un emociju dēļ (kuras izraisa kāds cilvēks), nevis cilvēka paša dēļ. Es nezinu vai tas ir ārstējams un, vai tā vispār ir slimība...Tomēr tie sākumi, kā jau Tu teici, tie ir SUPERĪGI, no kājam nonesoši, emociju un fantāzijas pārpilni, ilgas un visādas spēcīgas iekšējās izpausmes...tēlu lidojums!
Un tad nāk, kā mans viens draugs saka, ''plato'' kaut kāds.