Viss ir redzams

- Hallo!
- Nu, hallo, vai tu vari tagad runāties?
- Varu, varu jā! Tramvajā esmu.
- Ā, klausies, es gribēju tev tikai paprasīt padomu, vai… es jau nekad neesmu pati to, vai ne, lipinājusi kopā.
- Jā.
- Man diez ko labi nesanāk. Vai varētu būt tā, kā tu saliec kopā abas lapiņas, ka viņas noturas kopā?
- Tur vajag aplaizīt to, to pusīti, kura ir… āāāā… lipīgā puse. Nu tur var redzēt, viņa ir tāda tumšāka. Un to aplaiza un vienkārši tā uzmanīgi sākumā aizlīmē ciet to pusi, kur ir tas kartoniņš, un pēc tam tā visu pārējo. Nu, tur ir jāpiešaujas, bet es domāju, tu piešausies.
- To, es nepamanīju, tad, kad tu, tu biji uztaisījis. Vai tu liki klāt filtru no parastās cigaretes?
- Nē, nee, vienkārši kartoniņu sarullēju.
- Kartoniņu? Ko tu izdarīji ar kartoniņu?
- Sarullēju, vienkārši tā, nu, tā, lai…
- Ā…
- Tā lai blīvi…
- Lai nav tur, nu ja.
- Lai, lai nekrīt cauri tur kaut kādi tur tie, vai ne.
- Hm, hm…
- Tā, pūlies, ja?
- Kas?
- Tu pūlies tieši tagad, ja?
- Nu, es mājās vakardien mēģināju un šovakar atnāks ciemos, un tad zini kā, gribās, vai ne?
- Nu ja, nu ja…
- Pašam tā kā kaut kā ierādīt…
- Ā, nu ja, nu ja.
- Bet pašam… strupucis smieklīgs. A to parasto cigareti nevajag, vai ne, to filtru?
- Nē, nē, nē, tur pazūd viss smeķis.
- Ā, skaidrs, skaidrs, tagad skaidrs.
- Vot…
- A kā ar to, kā ar to kartonu? Es nevaru iedomāties.
- Vienkārši no kaut kādas vizītkartes paņem pusi, pārplēs viņu uz pusēm un tā nu saloki, lai viņš nu tur tāds filtra, filtra lielumā būtu. Principā uztaisi no kartona vienkāršu filtram tam, tam līdzīgu, līdzīgu materiālu ne, bet veidojumu…
- A kā viņš noturēsies?
- Viņš noturēsies, tu viņu aizlīmēsi kārtīgāk. Sarullē un kārtīgi aizlīmē ciet. Un noturēsies, tā viņš turas. Un ne pārāk, ne pārāk resnu nevajag taisīt…
- Tūlīt, tūlīt, pag, es galīgi nesaprotu, kā…
- Nesaproti kā…
- Tad parastais caurspīdīgais papīrītis pielips pie viņa?
- Nē, nu, tu viņu uzliec, principā uztaisi cigareti vienkārši, kā, nu, viss ir, viss ir tā kā cigaretē principā, nu. Filtrs ir tur, un tu viņu sarullē, ieliec tur pašā galā un pa vidu papīrītim…
- Hmm, hmm.
- Un, un, un pašā galā, pašā galā. Un viss. Un tad ber iekšā un, un, un, rullē ciet. Aizlipini un rullē ciet.
- Aha, tūlīt būs jātaisa otrs variants, jā, laikam.
- Ahā, tā ka tā. Ja kaut kādas neskaidrības, tad vēl droši zvani. Kaut kad tiksimies, tad jau parādīšu, kā tas, kā tas notiekas.
- Un tu tā kā biški piejauc parasto arī klāt, vai ne? Parasto…
- Nu bišku jā, bišku jā.
- Nu ja, bet proporcijās pusi uz pusi vai, vai?
- Jā, kaut kur tā, kaut kur tā. Var arī, skaties, mazāk tabaku, vienalga, kā tev, kā tev pašai.
- Nu jā, jā, jā, jā
- Gaumes jautājums.
- Akurāt.
- Nu, vot.
- Labi, un kā pašam iet?
- Neko, normāli. Tagad ar Janku braucam uz mēģi ar tramvaju.
- Nebūsi vakarā? Ā pareizi, šodien jau ceturtdiena. Pareizi.
- Nuja, nu ja.
- Man tāda sajūta, ka šodien piektdiena.
- (Iesmejas.)
- Nu tad labi, mīlulīt, paldies par padomu, un mēģināšu tad kaut kā!
- Labi, okei, labi. Lai tev patīkams vakars!
- Buča, atā!
- Atā!
- Atā, čau, brālīt!



Vispār šim klāt prasās tas pikča, ko vakar Krā parādīja (: