Viss ir redzams

ō, atceros , ka vienā no mikrokomūnām dzīvojot, mums tualetē bija divas grāmatas par anastasiju, kautkas par dziedošo krūmu vai ciedru, vai dziedātāju krūmos, neatceros precīzi. nu un bieži nācās dzirdēt pēkšņus smieklus no atejas telpas. grāmatas pat izvilka mūžu uz pāris mēnešiem, bet beigu beigās tomēr veiksmīgi nolietojām. vislabāk man patika pūķu definīcija - tie bija dinozauri, bet tādi ar daudz tukšuma iekšās, kas piepildīts ar gāzi, tipa ļoti viegli, bet milzu lempji viņi bija. un zobi šiem bija tākā krams, respektīvi, piešķiļot dzirksti un atraugājoties vienlaicīgi viņi pūta uguni. tā lūk. bet visā visumā bōring ņū eidž šit. glābsim bērnus un pensionārus no dziesminieka krūmājā!