Viss ir redzams

Vīlers: Okei... Te es dzīvoju.
Ronijs: Pritons.
Vīlers: Eu, sīkais, es saprotu, ka tu nefano par mani, un tas ir okei, bet es domāju, ka mēs abi varam (kaut) ko iegūt no mums atlikušajām 139 (simttrīsdesmitdeviņām) stundām.
Ronijs: Aha.
Vīlers: Mans tēvs arī aizgāja, kad biju mazs... es zinu, kā tas ir. Bet... (tas,) kas nenogalina mūs, padara mūs stiprākus, vai ne?
Ronijs: Tā runāja bomzis no pritona. Kas tie par klauniem?
Vīlers: “Kiss?” Tu nezini, kas ir “Kiss?”
Ronijs: Nē, pirmā dzirdēšana. Izskatās pēc idiņiem.
Vīlers: Nē, nē, vecīt, tie ir gudrākie džeki pasaulē - četri žīdi, kas uzauga Ņujorkā un izmantoja grimu un ģitāras, lai iegūtu beibes. Visas viņu dziesmas ir par pišanos.
Ronijs: Es klausos.
Vīlers: Nopietni. Šo dziesmu sauc “Mīlas Ierocis” un tā ir par Pola Stenlija pimpi... un to, kā viena beibe dabūs to pimpi.
Ronijs: Forši. Nezināju, ka žīdi tā drīkst (dziedāt).
Vīlers: Tur jau tā lieta. Tāpēc arī bija jāiztaisās par klauniem.
Ronijs: Un tā var dabūt beibes?
Vīlers: Tieši tā! Viņi džumī vāverēs jau 30 (trīsdesmit) gadus, un noteikti pišas arī šobrīd, lai gan ir jau galīgi veči. Bet, ja uzliek grimu, tad viss kārtībā.
Ronijs: Nedirs!
Vīlers (dzied): ...
Saprati, Ronij? Viņa pimpis ir tas ierocis.

protams, tādu neiesniegšu :)

p.s. Ronijs ir 1210-gadīgs afroamerikānis (pēc tāda, kas varētu būt lasījis Nīči, gan neizskatās)