Viss ir redzams

Ja es šo žurnālu uztvertu nopietni, es pārdzīvotu, ka tajā ir tik maz tekstu – vienas bildes. Taču es zinu, ka vairumā gadījumu tas materializējas tikai kā epizodisks kāda draugu lentas elements, tāpēc nemaz nepārdzīvoju. Tomēr apsveru iespēju ar atpakaļejošu datumu te bīdīt iekšā, es nezinu, kaut kādus citātus vai, jo tīri estētiski prasās vairāk burtiņu, bet pašam tā īsti rakstīt neko negribas – ja gribas, tad ne vairāk kā pāris teikumus, ar ko, manuprāt, arī pilnīgi pietiek, lai fiksētu domu. Bet ar to ir par maz, lai radītu nopietna žurnāla iespaidu. Vēl varētu kaut ko tā viltīgi kombinēt, varbūt sanāktu. Piemēram, par meitenēm:

1. “I was about half in love with her by the time we sat down. That's the thing about girls. Every time they do something pretty... you fall half in love with them, and then you never know where the hell you are.”
 ~J.D. Salinger

2. Paskatījos Suicide Girls cīņukluba inscinējumu. Vispār nesmuki :/ (es pat nelikšu linku, bet vimeo ir)

3. Trīs (četras) lietas, kas manās acīs izdaiļo jebkuru meiteni - bizes, vainags, svārki... un smaids, protams :)


Eh, laikam nē, pārāk daudz atstarpju, man vajag vienu lielu teksta blāķi, kuru neviens nelasītu.

Es pats esmu visu lietu mēris.