zanzibra

Man ļoti, ļoti gribas [lasi - vajag, lasi - nevaru dzīvot bez, lasi kā gribi, galvenais uztver domu] Chinawoman albumu vai vismaz dziesmas pieklājīgā kvalitātē. Ja nu kādam ir, varbūt varētu padalīties vai ielikt saitīti, kur tās var sameklēt?

Vēl joprojām nespēju saprast, kāpēc man tik ļoti patīk sēdēt uz galdiem un kāpēc es to daru tik reti..

я верю, завтра cтанет чуть лучше

un tā noteikti taču būs. jā, jā.

Pēdējais atklājums ir krievu alko-jazz grupa Billy's Band. Grupa radusies kā joks savējiem, taču paldies dievam tā nav palikusi kā joks savējiem. Izpildījums lielisks, grupas locekļi viens par otru unikālāks. Solists un kontrobasists, piemēram, studējis medicīnu un strādājis par ļīķgriezēju jeb pataloganatomu, par ģitāristu ar +/- mikrofonu uz galvas vispār gandrīz nekas nav zināms, izņemot to, ka viņš "уже больше года не может вспомнить свою прошлую жизнь, а в нынешнюю наотрез отказывается кого-либо пускать..."
Teksti - kā jau alko-jazz grupai, sasodīti pievilcīgi, dzīvelīgi smeldzīgi, bet ar smaidu par visu. ahhhh... ja man būtu nauda, es noteikti dotos uz koncertu 14. martā Kongresu namā un arī jums iesaku, no sirds. Patiesi...


http://www.youtube.com/watch?v=pLddzqpEDwU [par tiem pašiem 200 kubiem Agdama]

Redz, ceturtdien ir jauki uzzināt kādu jaunu pašbrūvētas brāgas receptīti. Ļoti elementāru, taisāmu gandrīz katru mīļu brīsniņu un, kas šajos laikos ir ārkārtīgi svarīgi - ļoti lētu.

1) Ņemam 5l bačoku negāzēta ūdens un no tā nolejam aptuveni 200ml.
2) Pieberam klāt 1kg cukura un pusi no rauga paciņas (Rīgas raugs, slapjais, šķiet, vai arī kā nu jamie tur iedalās)
3) Uzskrūvējam korķīti un korķīti izduram caurumu (var ar vidēja izmēra nagliņu), zin, lai tās sliktās gāzes iet laukā. Nu tās, kas rūgšanas procesā rodas.
4) Pagaidam 2 nedēļas un tad tam visam pielejam klāt grenadīnu sīrupu. "Spilvas". Var nopirkt rimčikā, nemaksā pat dārgi - šķiet, bija kādi 88 santīmi.
5) Nesam pie draugiem uz ballīti, vai arī dāvinam dzimumdienās, vārda dienās, vai arī ļoti depresīvās dienās piedzeramies paši.

Dzira ir garšīga [kaut gan - kas tad nav garšīgs pēc 3 krūzītes?], lēta, efektīga. Par otrās dienas sindromiem un pazīmēm neatbildu. Man personīgi nekā nebija, taču citiem esot bijis samērā paģirains rīts. [Lai minētu pakāpi - neatceros, kā no vecrīgas tiku līdz aptuveni arēnai rīga, kuras tuvumā dzīvoju]...

And now - let's have fun!

- Iedomājies, ja mums atdotu visu naudu, kuru esam nodzēruši?
- Bāc..... kā mēs piedzertos!

Reizēs, kad pārņem izmisums, kas radies nez no kurienes un kaut kad dosies uz turieni atpakaļ, man ļoti, ļoti palīdz "Dark side of the Moon". Tiešām, ārkārtīgi skaista mūzika, par kuru nespēju beigt sajūsmināties jau kādus gadus sešus vai septiņus. Pat neatceros cik ilgi. Lielākais paldies šeit laikam jāsaka manam tētim, kurš mani brīvdienās modināja ar dārdošām Pink Floyd, Led Zeppelin, Mahavishnu Orchestra un vēl kaut kādu šizīgu džezistu skaņām, kas līda laukā no sasodītajām deviņdesmitniecēm un aiz dīvāna aizslēpta suba... man ļoti tas nepatika. Taču tagad, katru reizi, kad tētis ir mājās es vēlos atvērt acis no apdullinošām un šizīgām skaņām, kas nāk no lejasstāva. Žēl, ka tā vairs nenotiek. Tagad tētis ir pārgājis uz "mierīgāku" mūziku, un mūsu mājās neskan vairs ne Džons Maklaflins ar savām griezīgajām ģitāras skaņām, ne Deivida Gilmora balss pilnā skaļumā, ja nu vienīgi reizumis man nav slinkums uzlikt un noskatīties kādu koncertu.

So, ladies and gentlemen, I give you...The Vatican's Top Ten Albums of All Time

 

10. Carlos Santana "Supernatural"

9. Oasis " (What's the Story) Morning Glory"

8. U2 "Achtung baby"

7. Paul Simon "Graceland"

6. Michael Jackson "Thriller"

5. Donald Fagen "The Nightfly"

4. Fleetwood Mac "Rumors"

3. Pink Floyd "Dark side of the Moon"

2. David Crosby "If I could remember your name"

 

Un pirmajā vietā:

 

1. The Beatles "Revolver"

 

Izrādās, ka Vatikānonkuļiem tomēr ir samērā laba mūzikas gaume. Man gan īsti nelīmējas kopā, teiksim, mūsu Jānis Pujats, kurš savā cellē sēž un klausās "Dark side of the Moon"

But then... maybe it's just me..

 

 

 

 

 

"Kādēļ tu atkal dari pilnīgas muļķibas?" Alberts jautāja nebukadnecaram, kamēr viņi raitā solī gāja garām Raiņa piemineklim Esplanādē.
"Tādēļ, ka tas ir sasodīti patīkami," atbildēja nebukadnecars un vairs neklausījās Albertā, kaut zināja, ka tā ir liela kļūda, jo parasti Alberts ir tas, kuram vienmēr ir taisnība..



p.s.
http://whathappenedinmybirthyear.com/
Vai jūs zināt, kas notika jūsu dzimšanas gadā?

Ar manu astoņgadīgo brāli ir visnotaļ aizraujoši spēlēt "Alias". Turklāt nejau bērnu dzelteno, bet gan pieaugušo sarkano variantu. Viņš lūk, vārdu "iekliegties" skaidro kā - tad, kad cilvēku kaut kas pārtrauc. Kas ir tā īpašība?
Nu, nepārprotiet, mans brālis nav stulbs, viņš vienkārši ir nedaudz [ok, viņš ir ļoti dīvains], par ko man nācās pārliecināties pēc pāris atgadījumiem:
1) Viņš kādu vasaru (šķiet, pirms diviem vai trim gadiem) ieskrēja mājā raudādams un turēdams savu piepampušo rokas pirkstiņu. Viņam lapsene iedzēla. Es izskrēju ārā un atnesu no puķu dobes melnzemi [this thing always helps]. Pēc pusstundas atkārtojās tas pats. Es viņam pa jokam jautāju, vai viņš gadījumā to lapseni ar pirkstiem neaiztiek. Viņš paskatījās manī un neizpratnes pilnā balsī jautāja - Bet kā gan citādi viņu varētu nodabūt nost no ceļa un ielikt zālītē, lai viņai neviens neuzkāpj?
2) Pirms pāris mēnešiem viņš ienāca manā istabā ar asarainām acīm un jautāja - Ko darīt, ja es neesmu no šīs planētas un vispār neesmu tāds, kā visi pārējie?

Lai vai kā, viņš ir ļoti jauks puisēns, kurš šobrīd mācās Bēthovena "Fur Elise" uz klavierēm un katru vakaru aiz sava pedantisma dodas gulēt tieši 22:00. Viņš ir iecietīgs un mīļš, un es viņu ļoti mīlu.

šobrīd māc nogurums, kas šķietami radies nez no kurienes. īpaša pamata tam nav. lai gan gabals, kas jāstaigā katru dienu divas reizes ir kļuvis samērā garāks. tagad vēl cauri visai vecrīgai. taču nogurumu nedaudz dzēš tas, ka rīt varēs pačučēt ilgāk.

dzejas vakars fakultātē bija jauks. patiesi, patiesi jauks. un tēja, kas tur bija arī bija ļoti garšīga.

un rīt vēl uz muzeju. kursa darbs kaut kur aiz piektās smadzeņu krokas tomēr sāk atgādināt par savu eksistenci. jā, zinu, ka nepiedodami ātri tas notiek.

ak jā, bet kā tad jāsāk piedomāt - ko gan dzert šīs nedēļas pēdējās dienas vakarā?

Neskatoties uz visu, man ļoti, ļoti patīk dzīvot!

P.s. Un vēl foršāk būtu, ja es to iemācītos darīt pa īstam. Tā - riktīgi iemācītos. Bet nekas, laika vēl ir daudz.

Izrādās, tas nav tik grūti. Vismaz man. Pirms aptuveni 15 minūtēm es sāku justies laimīga. Tas droši vien ir tikai uz šo vakaru, bet who cares. Tātad mana recepte:

1) Nedaudz aizgulēties jebšu nespēt piecelties 8 no rīta un tā rezultātā aiziet uz arheoloģijas konferenci tikai pēc pirmā pārtraukuma.
2) Noklausīties pāris referātus, gan par stabulēm, gan par slīmestiem, gan par svēpēto keramiku.
3) Svēpētās keramikas referāta laikā gandrīz aizmigt.
4) Censties saprast, kāpēc vairs Strēlnieku laukumā nav trolejbusu pieturas [nesekmīgi]
5) Aizbraukt un nodot asinis, saņemt cepumiņus un minerālūdeni, un tēju.
6) Atbraukt uz konferences beigu daļu. Noklausīties vēl divus ar pusi referātus.
7) Iet uz kojām.
8) Uztaisīt garšīgas vakariņas.
9) Pabumbulēties apkārt.
10) (!!!) Vissvarīgākais punkts droši vien (!!!) Uzlikt uz pilnu klapi "Austin Powers. International man of mystery" saundtreku! Tās dziesmas, kas šeit ir iekšā mani jau ne reizi vien ir pacēlušas debesīs....

Tagad es nu iešu un nodošos mežonīgai dejai un dziedāšanai līdzi istabiņas vidū.
Paldies!

Не бомжи вы
Небом живы

Kaut kur pasen interneta dzīlēs uzrakra divrinde, kuras autoru jau sen vairs neatceros. Lai arī kā ar to autoru, divrinde man vienmēr ir patikusi un patīk vēljoprojām.

Iespējams labākā reklāma filmai, kādu es esmu redzējusi. :D

http://www.youtube.com/watch?v=EpOY5iWMHUo

Manu problēmu atrisināšanai pilnībā pietiktu ar aptuveni 30 latiem. Pilnībā pietiktu. Saka jau, ka laimi par naudu nenopirksi, bet par naudu var nopirkt zināmu drošības sajūtu. Jā.
Un šovakar atkal snieg. Skaists, tāds viegls un maigs sniedziņš. Un rīt ir konference un rīt ir asins nodošanas diena. Nez, vai man atkal rēgosies koši koki un galvas vietā būs viena liela vates bumba? :)

ak, jā, jaunieši, kas Vecrīgā dzied Coja dziesmas ir jauki. Un viņi tādi paši arī paliek, kad tu mirklīti pastāvi paklausoties, kad tev pienāk klāt meitene ar cepuri un jautā pēc kaut kādām naudiņām, un tad tu atbildi, ka esi students, un tev nav. Viņi nedusmojas. Meitene pasmaida un saka:"Jā, mēs arī. Bet tu var paklausīties." Pasmaidu un dodos prom. Jauki tā.

Starp citu - kāds nezina ar kādu mikriņu var tikt līdz Asinsdonoru centram? Baigi negribas maksāt neesošos 70 santīmus par braukšanu vienā virzienā, un tad vēl tikpat par braucienu atpakaļ. Toties tie 50 vai reizēm pat 45 santīmi varētu atrasties...

Sniegs ir atkal sašķūrēts gar malām. Nu, tā lai mašīna var izbraukt. Tagad jāsakrāmējas un jādodas uz Varoņpilsētu, tur gan ne uz kojām-mājām pa taisno, bet gan uz jauko iestādi, ko sauc par "Alu". Uhh.. ar feinajiem cilvēkiem. Būs jautri. Jap..

Bet jā, šī brīža sajūta ir interesanta. Pilnīgi varētu pateikt - My work here is done! un doties tālēs zilajās. Šobrīd gan tās ir baltas, laikam.

Ū, vakarnakt pabeidzu lasīt Brema Stokera "Drakulu". Pārsteidzoši fantastiski laba grāmata. Tiesa, gan nedaudz visa tā pasmieklīgā pieklājība un tā [nu, 19. gs. tomēr] pabojāja grāmatas gotisko šarmu, bet visādi citādi nebija ne vainas.

P.s. Paldies manu sieviet, par Karlu Bruni! :)

man gribētos un vajadzētu kaut kādu mierīgu mūziciņu, tipa Norah Jones un Sufjan Stevens. nu, kaut ko tādu - fonam un nefōnam.
nu, varbūt izlīdziet..

Šovakar gribas kaut ko šausmīgi skaistu.. Tā, pa īstam, līdz kaulam skaistu. Skan Nōra Džonsa (Norah Jones), es esmu ieritinājusies segā, guļu gultā, siltumā. Vienīgais, kā nav, ir tas sasodītais skaistums. Viņš mūk. Pietrūkst...
Nevar jau, zin, visu vakaru blenzt uz 15 gadu vecumā aprakstīto sienu un mānīt sevi izliekoties, ka tas, redz, ir skaisti. Kaut gan dažas skaistas lietas un frāzes jau tur arī ir...

Nebukadnecars dodas skaistuma meklējumos.. nekur neejot, paliekot tepat.

A cik daudz tādu dīvaino posmu dzīvē var būt? M? A? Ko?
Šodien patīriju datoru, patīriju bildes. Atradu bildes, vecas un smieklīgas.
Fotogrāfijas tomēr ir laika mašīnas. Es atradu arī bildes, kuras sazin kad saņemšos un izdzēsīšu. Bildes ar cilvēku, kurš man ir licis justies tā, kā neviens cits nav licis. [Nepārprotiet, šis nav viens no tiem "mēs viens otru mīlējām, bet tagad viņš mani vairs nemīl" ierakstiem. Tas īsti nav ar mīlestību saistīts.] Un viena fotogrāfija aiznes atpakaļ manu dvēseli tajās sajūtās, kas bija pirms pāris gadiem. Un es atkal nezinu, ko man darīt. Nezinu, kur man dēties, ko ķert un ko grābt... Ko darīt tagad un ko darīt rīt. Tas ir šausmīgi un biedējoši.

Tagad, lai novērstu domas, palasīšu, un iesaku jums visiem arī palasīt - www.fmylife.com
Palasiet, kā citiem dzīvē neiet..
Piemērs:
Today, I received my passport in the mail. They got my birthdate wrong. Then I picked up my birth certificate that I had sent in with the application. Turns out my parents have been celebrating my birthday on the wrong day for 16 years. FML

P.s. FML stands for - fuck my life

http://www.southparkstudios.com/clips/collections/death/249378

Rīta smiekliņš.

Bet ir tik forši beidzot sapņot kaut ko tik jauku, ka pamostoties speciāli miedz ciet vēlreiz, lai sapņotu turpinājumu sapnim. Sapnis, kas beidzot dod tev iespēju piepildīt to, ko tik ļoti vēlies.. ahh... [un, nē, tam nav nekādas saistības ar Ginger Kids :p]

 

You met me at a very strange point of my life