zanzibra - alias

Ar manu astoņgadīgo brāli ir visnotaļ aizraujoši spēlēt "Alias". Turklāt nejau bērnu dzelteno, bet gan pieaugušo sarkano variantu. Viņš lūk, vārdu "iekliegties" skaidro kā - tad, kad cilvēku kaut kas pārtrauc. Kas ir tā īpašība?
Nu, nepārprotiet, mans brālis nav stulbs, viņš vienkārši ir nedaudz [ok, viņš ir ļoti dīvains], par ko man nācās pārliecināties pēc pāris atgadījumiem:
1) Viņš kādu vasaru (šķiet, pirms diviem vai trim gadiem) ieskrēja mājā raudādams un turēdams savu piepampušo rokas pirkstiņu. Viņam lapsene iedzēla. Es izskrēju ārā un atnesu no puķu dobes melnzemi [this thing always helps]. Pēc pusstundas atkārtojās tas pats. Es viņam pa jokam jautāju, vai viņš gadījumā to lapseni ar pirkstiem neaiztiek. Viņš paskatījās manī un neizpratnes pilnā balsī jautāja - Bet kā gan citādi viņu varētu nodabūt nost no ceļa un ielikt zālītē, lai viņai neviens neuzkāpj?
2) Pirms pāris mēnešiem viņš ienāca manā istabā ar asarainām acīm un jautāja - Ko darīt, ja es neesmu no šīs planētas un vispār neesmu tāds, kā visi pārējie?

Lai vai kā, viņš ir ļoti jauks puisēns, kurš šobrīd mācās Bēthovena "Fur Elise" uz klavierēm un katru vakaru aiz sava pedantisma dodas gulēt tieši 22:00. Viņš ir iecietīgs un mīļš, un es viņu ļoti mīlu.