(no subject)
Feb. 19th, 2010 | 10:23 pm
From:: nebukadnecars
Reizēs, kad pārņem izmisums, kas radies nez no kurienes un kaut kad dosies uz turieni atpakaļ, man ļoti, ļoti palīdz "Dark side of the Moon". Tiešām, ārkārtīgi skaista mūzika, par kuru nespēju beigt sajūsmināties jau kādus gadus sešus vai septiņus. Pat neatceros cik ilgi. Lielākais paldies šeit laikam jāsaka manam tētim, kurš mani brīvdienās modināja ar dārdošām Pink Floyd, Led Zeppelin, Mahavishnu Orchestra un vēl kaut kādu šizīgu džezistu skaņām, kas līda laukā no sasodītajām deviņdesmitniecēm un aiz dīvāna aizslēpta suba... man ļoti tas nepatika. Taču tagad, katru reizi, kad tētis ir mājās es vēlos atvērt acis no apdullinošām un šizīgām skaņām, kas nāk no lejasstāva. Žēl, ka tā vairs nenotiek. Tagad tētis ir pārgājis uz "mierīgāku" mūziku, un mūsu mājās neskan vairs ne Džons Maklaflins ar savām griezīgajām ģitāras skaņām, ne Deivida Gilmora balss pilnā skaļumā, ja nu vienīgi reizumis man nav slinkums uzlikt un noskatīties kādu koncertu.