zanzibra -

"Mūsdienās filosofi dabas zinātņu pamatus pārzina labi ja populāro izdevumu līmenī, tādēļ filosofija kā metode šobrīd spēj nodarboties varbūt vienīgi ar valodas analīzi!"
Citāta autors, diemžēl ir nozaudēts..

Bet tā tak ir ko? Reāli ko dara filosofi? Izdomā muļķīgus jaunvārdus, pārveido esošo vārdu definīcijas, izdomā jaunas definīcijas vārdiem, kas visiem sen zināmi, bet nu kļūst absolūti nesaprotami. Respektīvi, viņi nodarbojas ar kaut ko, kas ir interesants viņiem pašiem un saujiņai augstprātīgu hipsteru un intelektuāļu.
Kāds man var paskaidrot, ko reāli filosofi dod mūsdienu sabiedrībai? Da neko, neviens normāls cilvēks droši vien pat nevar nosaukt nevienu latviešu vai ārzemju mūsdienu filosofa vārdu. (Nu, izņemot jau pieminētos intelektuāļus), Hei, filosofi, pametīšu jums kādu dabaszinātņu tēmu par kuru ir vērts un ir iespējams diskutēt un filosofēt muljoniem gadu! KVANTU FIZIKA, mani mīļie, kvantu fizika!

Re, lai jums nav jāmeklē pa internetiem (jo fizikas grāmatas jau jūs toč nelasīsiet), jums pāris ļoooti interesantu eksperimentu piemēri:

1) Apmēram 300 gadus atpakaļ īru empīriķis Džordžs Berklijs aprakstīja kādu interesantu novērojumu - vienīgā lieta, ko mēs varam uztvert, ir mūsu uztvere. Citiem vārdiem, mūsu apziņa ir tā matrica, caur kuru mēs uztveram Visumu. Krāsas, skaņas, temperatūra un tamlīdzīgas lietas eksistē tikai kā uztveres rezultāts mūsu apziņā, mūsu galvā, bet nevis kā absolūtas esences. Plašākā nozīmē, - mēs nevaram būt droši, ka eksistē Visums arī ārpus mūsu apziņas.

2) Kopš 20.gs 20'ajiem gadiem vairākos fizikālos eksperimentos ir pierādīts, ka eksperimenta rezultāti ir atkarīgi no tā, vai kāds tos novēro vai nē. Visspilgtāk to, iespējams, ilustrē slavenais dubultspraugu  eksperiments. Ja kāds novēro elementārdaļiņu, tai lidojot caur spraugām, tā uzvedas kā īsta daļiņa, izlidojot caur vienu vai otru spraugu. Bet, - ja neviens to nenovēro, tā demonstrē viļņa uzvedību, kas ietver sevī arī iespēju izlidot caur abām spraugām vienlaicīgi.

3) 1997. gadā Ženēvas universitātē fiziķis Nikolass Gisins, izmantojot optisko šķiedru kabeļus, nosūtīja divus saistītos fotonus dažādos virzienos septiņu jūdžu attālumā vienu no otra. Tad viens fotons tika novirzīts uz puscaurlaidīgu spoguli, kur tam bija divas iespējas – atstaroties vai iziet spogulim cauri. Detektori fiksēja, kuru no divām nejaušajām iespējām izvēlējās fotons. Bet, lai arī ko darīja fotons, tā saistītais dvīnis ikreiz veica komplementāro darbību. Komunikācija starp fotoniem notika ar ātrumu vismaz 10000 reizes lielāku par gaismas ātrumu. Šķiet, ka jaunumi kvantu pasaulē ceļo momentāni, to ātrumu neierobežo ārēji faktori, pat gaismas ātrums.

Kvantu fizika vispār ir ameizing lieta. Pēdējos gados pasaules vadošie fiziķi ir nākuši pie secinājuma, ka mazākās daļiņas, respektīvi, kvarki, mioni, bozoni utt, nav pastāvējuši līdz brīdim, kamēr mēs tos sākām novērot. Saprotiet, par ko ir runa?! Kamēr mēs nebijām izdomājuši mazākās daļiņas, tās nepastāvēja. DOMA IR MATERIĀLA!!

Līdz ar to parādās problēma - neviens eksperiments nav objektīvs, jo to ietekmē cilvēku klātbūtne, cilvēkam vēlamais rezultāts. Neviena persona nav absolūti objektīva un ikviens vēlas, lai viņa hipotēze tiktu pierādīta vai ne?
Ak, jā, vēl viena problēma - vai šādā gadījumā kāds var droši pierādīt to, ka eksistē absolūts, reāls Visums? Varbūt tas, ieskaitot visus melnos caurumus un tāltālās galaktikas, eksistē tikai mūsu kopējā zemapziņā, mēs, visi cilvēki, kas šeit dzīvojuši tūkstošiem gadu, esam to izveidojuši tādu, kādu to uztveram. Viss ir vienkārši liela liela ilūzija, un mums patiesībā nav it nekādas nojausmas par to, kur mēs reāli dzīvojam..

Lūk, mani mīļie, filosofi - KVANTU FIZIKA! Beidziet nodarboties ar valodas analīzi, paskatieties, kas notiek dabaszinātņu pasaulē un, es pieļauju, parādīsies ne viena vien monogrāfija, kas būs interesanta visiem, ne tikai jums, mani dārgie pseidointelektuālie lingvisti.