Nav lemts man saprast, kādēļ cilvēkiem, kas man apkārt visu piedod, krāpšanu, melus, atkārtotu krāpšanu, ilgstošas krāpšanas, ļaunumu..bet man..izskaidrot, vai vismaz piedošanu lūgt iespēju nav devuši. Bet runa jau nav par netaisnību, vai piedošanu. Par iespēju, kuras nav.

un visticamāk arī nebūs.
Jo..nav jau lemts.

Ja tā padomā, tas pat ir smieklīgi. Iespējams, ka es vienkārši nesaprotu, cik lieli ir mani grēki, mani nodarījumi pret Tevi, Viņu un Viņiem visiem, varbūt es esmu tas, kuram nepielec.

Tādas lūk man šaubas.