Andromeda

Life long story

2/22/11 09:45 pm - 22.02.11

Lasu Bram Stoker "Dracula" .

Dzīvojos un strādāju ar sevi. Jāizlemj par praksi. Jāraksta darbi. Jāslīpē dejas un jāliek horeogrāfija. Darbu ir pietiekoši daudz, lai nebūtu laika pievērsties stulbām domām, kas visu laiku zagšus piezogas.

Tā arī atbildi neesmu saņēmusi. Laikam jau tiešām vairs nekas nerūp. Ir jau pat izdevīgi, visi liek mieru, nebāžās tur, kur nevajag, pietiek ar tiem, kas ir. Ja jau nevajag, nevajag arī. Bēdīgi.

Mmm māja smaržo pēc citron-keksa. Jāsāk mācīties.

9/18/10 11:54 pm - 18.09.10

Ar mainīgiem panākumiem šodien centos sākt darbu. Esmu dikti viegli iztraucējama no "working mood", bet kaut kas jau ir pamazām uztapis. Bet ar to kas ir nepietiek.

Iegāju pirtī ar sakostiem zobiem, jo kā atklāju, tad man ne pārāk patīk karsēties un cepināties un man tas ir grūti paciešams. Nosēdēju kādu labi ja pusstundu un pietika. Dzērveņu vietā gan ir brūklenes, bet arī nav sliktas sataisot ar medu. Veseļojos. Cerams drīz būšu uz pekām, lai varu mesties iekšā darbos līdz ausīm.

Kad jau sanāk pieķerties cenšos neatmest ar roku lasīšanai un šobrīd vēl joprojām lasu "Winer stands alone", patiesībā tur tik labi tiek aprakstīta slavenību dzīve patiesajās krāsās, tā teikt tas, kas notiek aiz aizskara. Diezgan nožēlojami un reizēm pat pretīgi.

7/24/10 10:19 pm - 24.07.10

Kas tad īti notika ar visiem maniem cēlajiem, brīvajiem vasaras sapņiem? Esmu nedaudz iestigusi parākajā darbu rutīnā, kaut arī tas aizņem tikai divas līdz trīs stundas dienā. Man jābūt vislaik šeit uz vietas. Es tagad melotu sev, ja neteiktu, ka man pietrūkst māju vai skolas, vai manas pilsētas, vai tādas ekstras kā siltais ūdens katru dienu vai vismaz reizi divās dienās. Tad vēl slimot šitik pasakainā laikā, kad saulīte karsē un ūdens ezerā silts kā vannā, ir gandrīz vai neizturami.

Jā, un man jau šķita, ka šādas domas par pilsētu un skolu man parādīsies tikai uz augusta vidu. Hah.

Lai vai kā, dzīvojoties pa gultu cenšos lasīt cik vien manas sūrstošās acis ļaujas, klausos tādu cauri dvēselei sitošu mūziku, ar sirdi plosošām lirikām un atkārtoti skatos Vampīra dienasgrāmatas. Jā, vēl es sapņoju ar atvērtām acīm un turpinu ticēt.

Un gandrīz aizmirsu, bet paldies Dievam atcerējos, ka pāris dienas atpakaļ, nakts vidū mamma uzmodināja šamēju un šamējs atnāca man pakaļ un mēs visi tad gājām uz ezeru skatīties "dīvainās gaismas", kas beigās izrādījās pērkona negaiss kaut kur tālu tālumā, jo ne skaņas nevarēja dzirdēt, tikai gar padebešiem zibsnīja vienā gabalā. Skaistums. Pats interesantākais, ka spīdēja mēness, bet zvaigznes arī spoži spīdēja un pie pamales zibeņoja. Jutos kā pasakā. Atkal sajutos maza un niecīga mātes dabas priekšā un tā ir viena no labākajām sajūtām kādu es vispār zinu. Tajos brīžos es apzinos, ka neesmu nekas salīdzinājumā ar viņas varenību, bet tajā pašā laikā esmu daļa no visas pastāvošās kārtības un viņas.

Brālis šodien nomakšķerēja savas pirmās zivis. Man tāds prieks par viņu!

7/10/10 06:53 pm - 10.07.10

Tikko izlasīju kārtējo sviestu par to, ka 2012. gadā vēl nebūšot pasaules gals, bet gan 2013., jo redz saulē notikšot liels sprādziens, kas tur kaut ko nočakarēšot. Hahahaa! Ne nu būs nekā! :D Tad jau mums visiem jau sen vajadzētu būt būt beigtiem, katru reizi, kad kāds idiots kaut ko stulbu "pareģo"!

Kaut arī sev solījos ķerties pie lasīšanas jau vairākas dienas atpakaļ, tikai šodien tā patiešām sāku and it feels good.

Klausos mūziku, klausos vārdos un cenšos saprast. Saprast ko viņi saka.Man šķiet es saprotu un spēju pieņemt (about 30STM)

Šonakt sapnī redzēju Edžiņu un pamostoties aizrakstīju viņam. Tā vien šķiet, ka tik aši mēs viņu nedabūsim mājās redzēt, bet es sūtu savas labās domas. Viss būs labi.

Rīt braucam uz jūru! Beidzot, es tā pavisam nopietni varēšu tur padzīvoties. It is one of the things that makes me feel small and right now it is something I really need.

Es zinu, šis rakstīšanas veids ir saraustīts, bet šobrīd tas ir vienīgais kā es spēju dabūt kaut kadus pavedienus laukā no tā haosa, kas prātā ieviesies, kas reizēm nomaskējas būt kaut kas cits, un kad jau šķiet būs labi, atkal pārtransformējas atpakaļ tajā pašā nenoteiktajā formā. Tas viss ir tikai tāpēc, ka nespēju pierast pie vasaras kārtības un vēl jo grūtāk tāpēc, ka sāku pierast pie iepriekšējās tik ļoti, ka šobrīd šķiet, ka man pat patika un jā patiesībā jau patika.

 

Powered by Sviesta Ciba