11/29/10 11:30 pm - 29.11.10Nu vispār jau man šķiet es nebiju gaidījusi, ka šodiena beigās būs tik jauka. Iesākās viss kapitāli haotiski - zvans pie durvīm, pamostos, izkāpju no gultas pidžammā, attaisu durvis, a tur kaimiņiene. Viņai redzi kaut kas tualetē no griestiem sūcās. Apskatos visas vietas, trubas, peļķes nekur nav. Bet šī jau neliekas mierā, zvanās, prasa lai saucot santehniķi. Protams, es mājās viena, zvanos ar. Vēl visādi reibīgi komentāri no pārējiem pa trepēm vazājošiem kaimiņiem jāzuklausa, ka mums redz būšot pa savu naudu remonts jātaisa. Es vainīga, ka māja ir veca un visas trubas vecas vai? Vnk visus gribējās pasūtīt piecas mājas. Tā kā rīt ir deadline kursadarbam, čāpoju uz kojām rakstīt visu, ko vien var, kaut līdz rīta ausmai. Šodien tik daudz negaidītu apsveicieni. Dejās arī tik mīļi, Krī pat pacēla gaisā vnk (es biju šokā). Un par cilvēkiem, kas no tālām zemēm zvanās, vispār stāvus gaisā uzlecu - tā iepriecināja. Nemaz nerunājot par visiem virtuālajiem sveicieniem, gan no ģimenes, draugiem. Es mīlu visus savus draugus gan tos, kas šeit pat, gan tos, kas tālāk dzīvo. Nav izstāstāms tas prieks, ko viņi visi (savējie un savējie (draugi) kopā man šodien ir devuši. Esmu pārlaimīga. Lai arī viss tāds haotisks, es šodienā neko nemainītu.
Nekas neskan
 calm |
Andromeda
7/10/10 06:53 pm - 10.07.10Tikko izlasīju kārtējo sviestu par to, ka 2012. gadā vēl nebūšot pasaules gals, bet gan 2013., jo redz saulē notikšot liels sprādziens, kas tur kaut ko nočakarēšot. Hahahaa! Ne nu būs nekā! :D Tad jau mums visiem jau sen vajadzētu būt būt beigtiem, katru reizi, kad kāds idiots kaut ko stulbu "pareģo"!
Kaut arī sev solījos ķerties pie lasīšanas jau vairākas dienas atpakaļ, tikai šodien tā patiešām sāku and it feels good. Klausos mūziku, klausos vārdos un cenšos saprast. Saprast ko viņi saka.Man šķiet es saprotu un spēju pieņemt (about 30STM) Šonakt sapnī redzēju Edžiņu un pamostoties aizrakstīju viņam. Tā vien šķiet, ka tik aši mēs viņu nedabūsim mājās redzēt, bet es sūtu savas labās domas. Viss būs labi. Rīt braucam uz jūru! Beidzot, es tā pavisam nopietni varēšu tur padzīvoties. It is one of the things that makes me feel small and right now it is something I really need. Es zinu, šis rakstīšanas veids ir saraustīts, bet šobrīd tas ir vienīgais kā es spēju dabūt kaut kadus pavedienus laukā no tā haosa, kas prātā ieviesies, kas reizēm nomaskējas būt kaut kas cits, un kad jau šķiet būs labi, atkal pārtransformējas atpakaļ tajā pašā nenoteiktajā formā. Tas viss ir tikai tāpēc, ka nespēju pierast pie vasaras kārtības un vēl jo grūtāk tāpēc, ka sāku pierast pie iepriekšējās tik ļoti, ka šobrīd šķiet, ka man pat patika un jā patiesībā jau patika.
30 seconds to mars - Hurricane
calm |
