7/24/10 10:19 pm - 24.07.10Kas tad īti notika ar visiem maniem cēlajiem, brīvajiem vasaras sapņiem? Esmu nedaudz iestigusi parākajā darbu rutīnā, kaut arī tas aizņem tikai divas līdz trīs stundas dienā. Man jābūt vislaik šeit uz vietas. Es tagad melotu sev, ja neteiktu, ka man pietrūkst māju vai skolas, vai manas pilsētas, vai tādas ekstras kā siltais ūdens katru dienu vai vismaz reizi divās dienās. Tad vēl slimot šitik pasakainā laikā, kad saulīte karsē un ūdens ezerā silts kā vannā, ir gandrīz vai neizturami. Jā, un man jau šķita, ka šādas domas par pilsētu un skolu man parādīsies tikai uz augusta vidu. Hah. Lai vai kā, dzīvojoties pa gultu cenšos lasīt cik vien manas sūrstošās acis ļaujas, klausos tādu cauri dvēselei sitošu mūziku, ar sirdi plosošām lirikām un atkārtoti skatos Vampīra dienasgrāmatas. Jā, vēl es sapņoju ar atvērtām acīm un turpinu ticēt.
Un gandrīz aizmirsu, bet paldies Dievam atcerējos, ka pāris dienas atpakaļ, nakts vidū mamma uzmodināja šamēju un šamējs atnāca man pakaļ un mēs visi tad gājām uz ezeru skatīties "dīvainās gaismas", kas beigās izrādījās pērkona negaiss kaut kur tālu tālumā, jo ne skaņas nevarēja dzirdēt, tikai gar padebešiem zibsnīja vienā gabalā. Skaistums. Pats interesantākais, ka spīdēja mēness, bet zvaigznes arī spoži spīdēja un pie pamales zibeņoja. Jutos kā pasakā. Atkal sajutos maza un niecīga mātes dabas priekšā un tā ir viena no labākajām sajūtām kādu es vispār zinu. Tajos brīžos es apzinos, ka neesmu nekas salīdzinājumā ar viņas varenību, bet tajā pašā laikā esmu daļa no visas pastāvošās kārtības un viņas. Brālis šodien nomakšķerēja savas pirmās zivis. Man tāds prieks par viņu! UNKLE - Lonely soul
 calm |
