Andromeda

Life long story

2/13/11 06:27 pm - 13.02.11

Vakardienas Titānika un mūzikla nelaimīgo beigu iespaidā tādi dīvaini sapņi rādījās. Par sērfošanu, vētrām 'n' stuff. Vispār mani sapņi vienmēr ir izskatījušies dikti dīvaini.

Es tiešām ceru, ka Edžiņš rīt atbrauks! Jau sen viņu gaidam ciemos, bet kā nav sanācis tā nav. Bez viņa mēs nebūtu tur, kur esam tagad. :)

Cīnos ar sevi un darbiņu darīšanu.

1/5/11 11:47 pm - 05.01.11

Skatoties Long way round atcerējos savu vecum veco domu, kas, manuprāt, ir senāka par Long way round, ka varētu kaut kur braukt ar močiem, nu tā tālu. Apmēram tikpat sena, kā doma, ka mācīšos braukt ar moci nevis ar mašīnu un tikai. Vēl neesmu atkāpusies no šīs domas, lai arī daži te iesmīkņā un par donoru saukā. Lai arī cik nepraktiski, bīstami, netipiski tas kādam nešķistu, es palieku pie sava.

Interesanti piedāvājumi turpina krist no zila gaisa. Kas nekait pamēģināt? Ja nu izdodas? Mazliet bailīga doma, bet bailēm ir jātiek pāri, lai varētu kaut ko jaunu iemācīties. Un tie taču ir challenge! Let's do something - will see what happens. :)

9/30/10 10:51 pm - 30.09.10

Visam kas notiek ir nozīme. Atkal un atkal šī senā patiesība atnāk pie manis. Reizēm man ir jāmācās būt pacietīgai. Arī šoreiz no tādas šķietami nepanesamas situācijas ir pavērušies jauni plaši apvāršņi. Un lūk tā, iespējams pavisam drīz es piepildīšu vienu no saviem sapņiem. Vēl tikai nedaudz, nedaudz pacietības. 

Šonakt redzēju sapni. Laikam jau arī viņš ir tāds lone wolf.

7/24/10 10:19 pm - 24.07.10

Kas tad īti notika ar visiem maniem cēlajiem, brīvajiem vasaras sapņiem? Esmu nedaudz iestigusi parākajā darbu rutīnā, kaut arī tas aizņem tikai divas līdz trīs stundas dienā. Man jābūt vislaik šeit uz vietas. Es tagad melotu sev, ja neteiktu, ka man pietrūkst māju vai skolas, vai manas pilsētas, vai tādas ekstras kā siltais ūdens katru dienu vai vismaz reizi divās dienās. Tad vēl slimot šitik pasakainā laikā, kad saulīte karsē un ūdens ezerā silts kā vannā, ir gandrīz vai neizturami.

Jā, un man jau šķita, ka šādas domas par pilsētu un skolu man parādīsies tikai uz augusta vidu. Hah.

Lai vai kā, dzīvojoties pa gultu cenšos lasīt cik vien manas sūrstošās acis ļaujas, klausos tādu cauri dvēselei sitošu mūziku, ar sirdi plosošām lirikām un atkārtoti skatos Vampīra dienasgrāmatas. Jā, vēl es sapņoju ar atvērtām acīm un turpinu ticēt.

Un gandrīz aizmirsu, bet paldies Dievam atcerējos, ka pāris dienas atpakaļ, nakts vidū mamma uzmodināja šamēju un šamējs atnāca man pakaļ un mēs visi tad gājām uz ezeru skatīties "dīvainās gaismas", kas beigās izrādījās pērkona negaiss kaut kur tālu tālumā, jo ne skaņas nevarēja dzirdēt, tikai gar padebešiem zibsnīja vienā gabalā. Skaistums. Pats interesantākais, ka spīdēja mēness, bet zvaigznes arī spoži spīdēja un pie pamales zibeņoja. Jutos kā pasakā. Atkal sajutos maza un niecīga mātes dabas priekšā un tā ir viena no labākajām sajūtām kādu es vispār zinu. Tajos brīžos es apzinos, ka neesmu nekas salīdzinājumā ar viņas varenību, bet tajā pašā laikā esmu daļa no visas pastāvošās kārtības un viņas.

Brālis šodien nomakšķerēja savas pirmās zivis. Man tāds prieks par viņu!

6/7/10 09:48 pm - 07.06.10

Šorīt ķēms ar zāles pļāvēju atkal mani uzcēla nedaudz pēc astoņiem, ņēmās pie balkona kādu pusstundu un tad notinās. Man gribējās tam mūdzim uzgāst kādu šļuru, bet tas savukārt varētu radīt kādas ekstra problēmas, kuras man nemaz negribējās.

Sapnī redzēju māju, kas atgādināja kuģi, kas vnk izsēdināts krastā. Vispār tāds interesants sapnis. Detaļās neatceros, bet man patika viņu sapņot, līdz zāles pļāvēj mūdzis viņu nogalināja. rrr.

Turos pie iesāktās taktikas, izklausās, ka strādās.
Powered by Sviesta Ciba