11/24/12 02:11 am - Day: 22Uzliku cibiņai jaunas tapetes. Prasījās pārmaiņas.Klepus. Piens un medus kaujas gatavībā. Tēja un daudz ūdens. Lasīt, rakstīt un citādi mentāli darboties. Meditēt arī. Neskan
 calm |
Andromeda
Life long story
12/17/10 11:22 pm - 17.12.10Jā, pēdējā laikā mani ierkasti šajā dienasgrāmatā mēdz kavēties, bet tas tikai tāpēc, ka ir dienas, kad man nav laika nevienu brīdi piesēsties pie kompja un ko prātīgu uzrakstīt vai arī esmu tik piekususi, ka drošvien tas arī būtu viss, ko varētu uzrakstīt. Piebāzstās, steidzīgās dienas ar šodienu tad arī noslēdzās. Steidzām uzrakstīt un nodot PM anketas atskaiti, tad dejas un netīšām sanāca arī pabūt Via ballē, no kuras gan aši notināmies, jo tik vēlu ierodoties ballē un redzot to vājprātu, kas tur darās :D mums pazuda vēlme tur ilgāk uzkavēties. Toties padzīvojāmies pa centru taisot skaistas ziemīgas bildes un tad jau steidzām mājās čučēt - kādos pusē piecos atkal sanāca tik savā midziņā ieritināties.
Ah, un man vēl uzticēja montēt vienu dzimšanas dienas sveicienu - kill me XD tā kā man darba trūktu. Muse - Space Dementia
calm |
10/3/10 11:39 pm - 03.10.10Smadzeņu cepšana turpinās. Galva krīt nost dienas beigās, kad visu dienu intensīvi esi racies, uztraucies, izbesījies, nedaudz pavirzījies uz priekšu un patstāvīgi šaubījies, jo nesaproti, ko no tevis sagaida un ko tieši prasa. Reizēm liekas, ka esmu vienīgā, kas kaut ko vispār dara, bet nu esmu jau iemācījusies, ka nevajag gluži paļauties uz citiem. Tas gan ir neforši, ja ir tādi vājie posmi, bet darbs ir jāpadara. Viss tas paliek uz katra paša sirdsapziņas.Nespēju čillā neko nedarīt, ja zinu, ka man ir darbs priekšā, nespēju izgulēties, patstāvīgi pamostos pirms modinātājs ir nozvanījis. Mierinu sevi ar domu, ka pēc tam varēšu nedaudz atvilkt elpu pirms nākamā murga. Mierina VH1
calm |
10/1/10 09:45 pm - 01.10.10No rīta ejot uz lekcijām tāda interesanta migla visur, no kuras vietām iznira koku zari ar krāsainajām lapām. Labs laiks, lai nozagtu kādu kadru. Tā nu es sazagos arī.Atkal tāds nemierīgums iekšā, ka šovakar pat nevarēju sakoncentrēties un nevienu filmu noskatīties līdz galam. Fonā griežas plate - daudz, daudz darāmā, šis un tāds darbs vēl nepadarīts. Ah, atliek vien nopūsties un ķerties atkal klāt. VH1
calm |
9/28/10 09:31 pm - 28.09.10Es tomēr protu lasīt cilvēkus, spēju noteikt, kas viņiem aiz "ādas". Šoreiz manu angļu valodas pasniedzēju - es zināju, ka viņa liks mums rakstīt to testu, lai kā visi čīkstētu. Viņas tolerances līmenim ir robežas, kuras pārkāpjot nekādi iebildumi nelīdz. Viņa arī ir principiāls cilvēks. Viņa varbūt vienreiz piekāpsies, bet ja konstanti sāk ignorēt lietas un patstāvīgi luņoties, she can become ignorant and cold. Vispār man ir liels respekts pret šo lēdiju un ja es būtu viņas vietā, es noteikti rīkotos tāpat. Darbs pēc darba uzrodas. Kā vieni padarīti, vietā nāk citi. Atceros, kā vasaras vidū man radās vēlme kaut skola ātrāk sāktos. Nevarētu teikt, ka ir galīgi traki, ir tikai nedaudz nogurdinoši. Varbūt vēl neesmu gluži pieradusi.
Yeah, there is nothing much to say, I've been working whole day. Nekam citam daudz laika nav īsti sanācis. Ā, nedēļas nogalē, savā peacful vakarā noskatījos "The Ghost writer" sākumā šķita interesanta, noslēpumaina, labi aktieri, bet beigas palika tā gaisā karājoties, būtībā stāsts tika nokauts brīdī, kad beidzot izskatījās, ka tam ir atradies atrisinājums. Noskaņas ziņā, laba, tāda tiešām mysterious, intriguing. 30 seconds to mars - closer to the edge
calm |
9/27/10 08:38 pm - 27.09.10Ko gan dod čīkstēšana par grūtu darbu? Atceros kā man maziņai bija jāravē dārzs un sākumā man tas nepatika, bet patika vai nepatika darbs bija jāpadara. Kad paaugos es zināju, ka man darbs ir jāizdara un ka čīkstēšana un sūrošanās darbu nepadarīs vieglāku. Jā, darbs ir grūts, bet vai ir jēga to padarīt vēl nepatīkamāku ar sūrošanos? Kas jādara tas jādara. Lieliskākas sajūtas par grūtu padarītu darbu nav iedomājama. Patiesībā, jo vairāk mēs čīkstam un sūrojamies jo vairāk mums rodas sajūta, ka darbs ir pāri mūsu spēju robežām. Tur vienkārši ir nedaudz jāpiepūlās un nav nekas drausmīgs. Tāpēc man reizēm nāk smiekli un paklusām ieķiķinos, kad redzu kādu čīkstošo cilvēciņu un īpaši tad, ja pati jau esmu padarījusi viņu neiespējamos uzdevumus. Jā, tas reizēm prasa vairāk tava dārgā laika, kuru tu doršvien tāpat notriec nelietderīgās nodarbēs un ja tomēr nē, man patiess prieks par to. Tiesa reizēm ir tādas darbu kaudzes, kuras fiziski nav iespējams paspēt izdarīt, bet pat tad tas nemaina faktu, ka čīkstēšana nepalīdz. Šodien cītīgi gatavojos lielajai angļu valodas ieskaitei, kas doršvien beigās neizrādīsies uz pusi tik liela vai sarežģīta kā varbūt apjoms liek domāt. Atceros, ka man reiz draudzene teica, ka ja mācies kaut ko no galvas, vajag paņemt 20 minūšu pauzītes ik pa laikam, tā esot vieglāk iemācīties un smadzenes pa tām 20 minūtēm apstrādājot informāciju. Nezinu cik tas patiesi, bet smadzenēm vajag arī nedaudz atelpas ik pa laiciņam.
"Don't change for anyone" |
Powered by Sviesta Ciba