9/27/10 08:38 pm - 27.09.10Ko gan dod čīkstēšana par grūtu darbu? Atceros kā man maziņai bija jāravē dārzs un sākumā man tas nepatika, bet patika vai nepatika darbs bija jāpadara. Kad paaugos es zināju, ka man darbs ir jāizdara un ka čīkstēšana un sūrošanās darbu nepadarīs vieglāku. Jā, darbs ir grūts, bet vai ir jēga to padarīt vēl nepatīkamāku ar sūrošanos? Kas jādara tas jādara. Lieliskākas sajūtas par grūtu padarītu darbu nav iedomājama. Patiesībā, jo vairāk mēs čīkstam un sūrojamies jo vairāk mums rodas sajūta, ka darbs ir pāri mūsu spēju robežām. Tur vienkārši ir nedaudz jāpiepūlās un nav nekas drausmīgs. Tāpēc man reizēm nāk smiekli un paklusām ieķiķinos, kad redzu kādu čīkstošo cilvēciņu un īpaši tad, ja pati jau esmu padarījusi viņu neiespējamos uzdevumus. Jā, tas reizēm prasa vairāk tava dārgā laika, kuru tu doršvien tāpat notriec nelietderīgās nodarbēs un ja tomēr nē, man patiess prieks par to. Tiesa reizēm ir tādas darbu kaudzes, kuras fiziski nav iespējams paspēt izdarīt, bet pat tad tas nemaina faktu, ka čīkstēšana nepalīdz. Šodien cītīgi gatavojos lielajai angļu valodas ieskaitei, kas doršvien beigās neizrādīsies uz pusi tik liela vai sarežģīta kā varbūt apjoms liek domāt. Atceros, ka man reiz draudzene teica, ka ja mācies kaut ko no galvas, vajag paņemt 20 minūšu pauzītes ik pa laikam, tā esot vieglāk iemācīties un smadzenes pa tām 20 minūtēm apstrādājot informāciju. Nezinu cik tas patiesi, bet smadzenēm vajag arī nedaudz atelpas ik pa laiciņam. "Don't change for anyone" |