Andromeda

Life long story

1/22/11 10:18 pm - Face your fear

Es neesmu no tiem cilvēkiem, kurus kā suvenīrus var nolikt plauktā, lai putekļi krājās. Cenšos saprast, kāpēc cilvēkiem patīk sevi ierobežot. Viņiem ir bail kļūdīties, tāpēc viņi izvairās no visa, kas rada diskomfortu. Jā, un es to saku no savas pieredzes. To saprast var tikai tad, kad esi pārvarējis šīs bailes un spēris pirmos nedrošos soļus ārpus rāmīšiem, ko pats esi izveidojis. Zinu arī to, ka savas negatavības un baiļu dēļ, esmu palaidusi garām daudz. Tieši tāpēc, tagad katru reizi, kad saskaros ar kaut ko, kas izraisa interesi, rada domu, ka varbūt tur kaut ko labu varu iemācīties vai iegūt, vai kas labs galā var sanākt, lai cik bailīga un baisa ideja pati par sevi tajā brīdī nešķistu, es vienkārši eju ieskatīties savām bailēm acīs. Face your fear. Man vajadzēja diezgan ilgu laiku, lai saņemtu drosmi spert tos mazos nedrošos solīšus, bet es to tagad varu. Mazliet gribasspēka un drosmes un es varu. Nē, es nenožēloju, ka man tas prasīja tik ilgu laiku. Viss notiek tā kā tam ir jānotiek un tieši tad, kad tam ir jānotiek.

12/6/10 11:23 pm - 06.12.10

Es oficiāli paziņoju - es ienīstu BTĢ pasniedzēju un viņas garās, kļūdainās, garlaicīgās, "tagad ļoti noderīgās" prezentācijas. Zilie zirgi. Man vajag nezin kādu īpašo āmuru, lai iedauzītu galvā, katru dižkoku, rūnakmeni.

Nu labi, es nedaudz pārspīlēju (varbūt). Tas tāpat nepalīdz to visu vnk iemācīties tagad uz 3.

Esmu piekususi un viss riebjas.

9/27/10 08:38 pm - 27.09.10

Ko gan dod čīkstēšana par grūtu darbu? Atceros kā man maziņai bija jāravē dārzs un sākumā man tas nepatika, bet patika vai nepatika darbs bija jāpadara. Kad paaugos es zināju, ka man darbs ir jāizdara un ka čīkstēšana un sūrošanās darbu nepadarīs vieglāku. Jā, darbs ir grūts, bet vai ir jēga to padarīt vēl nepatīkamāku ar sūrošanos? Kas jādara tas jādara. Lieliskākas sajūtas par grūtu padarītu darbu nav iedomājama.

Patiesībā, jo vairāk mēs čīkstam un sūrojamies jo vairāk mums rodas sajūta, ka darbs ir pāri mūsu spēju robežām. Tur vienkārši ir nedaudz jāpiepūlās un nav nekas drausmīgs. Tāpēc man reizēm nāk smiekli un paklusām ieķiķinos, kad redzu kādu čīkstošo cilvēciņu un īpaši tad, ja pati jau esmu padarījusi viņu neiespējamos uzdevumus. Jā, tas reizēm prasa vairāk tava dārgā laika, kuru tu doršvien tāpat notriec nelietderīgās nodarbēs un ja tomēr nē, man patiess prieks par to.   Tiesa reizēm ir tādas darbu kaudzes, kuras fiziski nav iespējams paspēt izdarīt, bet pat tad tas nemaina faktu, ka čīkstēšana nepalīdz.

Šodien cītīgi gatavojos lielajai angļu valodas ieskaitei, kas doršvien beigās neizrādīsies uz pusi tik liela vai sarežģīta kā varbūt apjoms liek domāt. Atceros, ka man reiz draudzene teica, ka ja mācies kaut ko no galvas, vajag paņemt 20 minūšu pauzītes ik pa laikam, tā esot vieglāk iemācīties un smadzenes pa tām 20 minūtēm apstrādājot informāciju. Nezinu cik tas patiesi, bet smadzenēm vajag arī nedaudz atelpas ik pa laiciņam.

"Don't change for anyone"

8/26/10 09:53 pm - 26.08.10

Bez atelpas nostrādāta diena. Nenormāli nogurdinoši, toties daudz noderīgu lietu apgūts. 5 dienas līdz skolai.

Powered by Sviesta Ciba