Andromeda

Life long story

10/3/10 11:39 pm - 03.10.10

Smadzeņu cepšana turpinās. Galva krīt nost dienas beigās, kad visu dienu intensīvi esi racies, uztraucies, izbesījies, nedaudz pavirzījies uz priekšu un patstāvīgi šaubījies, jo nesaproti, ko no tevis sagaida un ko tieši prasa. Reizēm liekas, ka esmu vienīgā, kas kaut ko vispār dara, bet nu esmu jau iemācījusies, ka nevajag gluži paļauties uz citiem. Tas gan ir neforši, ja ir tādi vājie posmi, bet darbs ir jāpadara. Viss tas paliek uz katra paša sirdsapziņas.

Nespēju čillā neko nedarīt, ja zinu, ka man ir darbs priekšā, nespēju izgulēties, patstāvīgi pamostos pirms modinātājs ir nozvanījis. Mierinu sevi ar domu, ka pēc tam varēšu nedaudz atvilkt elpu pirms nākamā murga.

9/29/10 11:16 pm - 29.09.10

Tādas rudenīgas krāsas. Zilas debesis. Nezinu kāpēc norvēģiskas (nu tādas, kā esot tur) sajūtas. Varbūt tur pie vainas vēsie laikapstākļi. Katrai vietai kur es esmu bijusi, ir tāda savdabīga jušana.

Man patīk šāds rudens, ļoti, ļoti. Ja katra diena būtu tāda kā šodiena, tad rudens noteikti būtu mans mīļākais gadalaiks.

Esmu dikti piekususi un izskatās, ka laiks atelpai drīzumā arī nebūs.
Powered by Sviesta Ciba