|
Februāris 16., 2006
| 15:37 - #3 joprojām par laiku... nu dzeina te rakstīja par laiku, ko velta, begemots, par laiku, kura patiesībā nav, es no rīta domāju par laika paātrinājumu un "Pride and Prejudice", kur tas ir tik gauss salīdzinot ar šodienu, ka liekas teju vai farss.. .. un tad es aizlasījos tālāk tupar Kastela teiktajā par mūžīgo un īslaicīgo, par laika un telpas kārtības maiņu, par cikliskuma zaudēšanu, par pārmaiņām postmodernajā kultūrā, mākslā, arhitektūrā, mūzikā...
nu bet nesatrauc mani tas, ka kārtība mainīta.. manuprāt, nav ko brēkt par zudušo, vēsture jau ir un paliek.. aiz tam vien, ka kārtība mainās, tas nemaina bijušo. Laiks joprojām ir.. nu varbūt ne aizbraukt ciemos uz 2 nedēļām un palikt uz mūžiem, varbūt tas vairs netiek skatīts piecgades plānos, varbūt jaunā laika kārtība atļauj operēt vienlaicīgi vairākās vietās, tai pat laikā reāli neatrodoties nevienā no tām, bet.. laiks tāpat kā bijis ir, un jaunā laika kārtība nebūt nemaina vēstures rakstīšanos.. tas notiek neatkarīgi no vietas un fragmentācijas.. Mūzika: mīliet dārgos un lētos, darbadienās un svētkos...
|
Comments:
Es protestēju! Laiks, kuru velta, nav tas laiks, kura nav!
Neapskatīju, ko rakstīja dzeina, bet par laiku, telpu, eksistenci biku padomājis Daniils Harmss. Pārrakstīju kādreiz no avīzes - šo
Un vēl pirms Harmsa, līdzīgi:
"Contrariwise," continued Tweedledee, "if it was so, it might be; and if it were so, it would be; but as it isn't, it ain't. That's logic." |
|
|
Sviesta Ciba |