tak atkraties vienreiz no tās idejas, ka tas viss ir par mīlēšanu/nemīlēšanu...

tiklab jautājms var būt - kāda kafija tev garšo? Cik lielu vannas istabu tu gribi? Vai tev patīk frēzijas?...

jebkuru jautājumu var uzdot kā jautājumu un izteikt kā apgalvojumu...

- Vai tev patīk frēzijas?

- Jā, patīk (tu konstatē faktu - un tikai...)
- Nē, nepatīk (konstatē faktu), jo... (uzzini cēloni)
- Nē, man patīk rozes (konstatē faktu), tāpēc ka.. (uzzini pamatojumu)
- Kas ir frēzijas? (uzzini ko vairāk.. nonāc līdz sarunai par to, kā ko katrs no jums saprot ar frēziju jēdzinu)...

taču apgalvojums - Tev patīk frēzijas - maina lietas būtību.
Cilvēks var pamāt ar galvu un tu pieņemsi, ka viņam frēzijas patīk (lai gan varbūt patiesībā viņam ir pilna mute ar zupu un līdz ar to grūti parunāt).
Lai saprast, vai viņam patiesi patīk tās frēzijas - adekvāta reakcija būtu sava veida pārspīlējums - Ak, kā man patīk frēzijas... vai arī - frēzijas, veeee, ciest nevaru...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jebkurā gadījumā - apstiprinoša atbilde rada daudz lielāku kļūdas iespējamību kā noliedzoša. Jo apstiprinošas atbildes gadījumā paskaidrojums netiek prasīts...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad jau nafig vispār runāt un komunicēt? visur tikai kļūdas un pārpratumi...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

enjoy...

visur nav kļūdas un pārpratumi. Spontānās atbildēs kļūdas ir retas, bet jau iepriekš izplānotās atbildēs nav spontalitātes ticamības momenta. Kāpēc nav - to nezinu - bet to var sajust...

bet runāt tiešām nafig.. komunikācijai ir vairāki līmeņi un runāšana reti kad ir tas pats skaidrākais no tiem..

(Reply to this) (Parent)

gudra tu, pat es sapratu :-)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja tu nesaprastu - mani droši vien iZMisUMs pārņemtu :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:-)

(Reply to this) (Parent)