vientulība masu sarīkojumos.

19.7.06 22:09

četras stundas krustām šķērsām staigāju pa alfu,meklējot kurpes. atlaižu mežs,bet nav ko pirkt. vai arī es pārāk izvēlīga. tagad kārtot somu un gludināt drēbju kalnu vairs nav atlicis spēka. un vispār škrobe. it kā ar to nebūtu gana,vēl arī miegs nāk. bet autobuss desmitos divdesmit,un pirms tam vēl uz skolu jāaizbrauc pakaļ kedām.
upd.: laikam būs jākratās autubusā pēcpusdienas jundā. trīs ar pus stundas,ja? tā man teica. un vecais sīdī pleijerītis ar čerkst-pagriez-čerkst-pagriez austiņām.

• [4]
• ieraksti kaut ko

18.7.06 17:01

gribu uz laukiem! kā vēl nekad. atkratīties no Rutīnas tantes. rīt,sliktākajā gadījumā parīt,došos ceļā uz attālo Latvijas galu - Latgali.
(bet vēl vakar gribēju nomainīt statusu uz 'dzēsts')

• ieraksti kaut ko

18.7.06 16:39

pilnīgi nav vairs ko i-podā likt. nu,tāda baudāma. ir - divas,varbūt trīs mīļas grupas,par kurām bail,ka apniks,jo klausos katru dienu vienu un to pašu,krievu dziedātājs,kuru vienmēr nav garīgā klausīties,un krievu/amerikāņu dziedātāja,tad vēl daži atsevišķi un manā dzīvē ne tik nozīmīgi mākslinieki,no kuriem patīk pāris dziesmas. varētu jau tur salikt visus tos n-tos gigabaitus ar daudz maz izsijāto mūziku,kura agrāk,starpcitu,bija teju vai uz pusi vairāk,bet arī no tās man maz kas patīk,varbūt nekad nav paticis. kāda jēga likt to,kas līdz galam nepatīk,un kāda jēga vispār turēt tādu mūziku uz kompja,nezinu. nekā nepaliktu. varbūt tikai šodien tā. bet es turpinu meklēt,nokačāju,paklausos,nepatīk,izdzēšu,kamēr atradīšu.
un tad vēl kaitina,ka nemāku no library pievienot visu albumu uzreiz,bet katru failu jāvieno atsevišķi.

• [2]
• ieraksti kaut ko

18.7.06 16:05

gandrīz nedēļu esmu eksistējusi kaut kur tepat un nekur tālāk par savu degungalu. varētu jau uzrakstīt,protams,par to,ka nekas pierakstāms un atmiņā paturāms nav noticis un varētu arī apcerēt,kāpēc nav noticis,bet labāk tomēr nē. aizmirst un dzīvot tālāk. tikai citādāk. sākam!

tagad

• ieraksti kaut ko

12.7.06 20:56 - jūra vakaršodienrīt

jūra gan iekšā,gan ārā pilna biz-biz mārīšu.
kāda pavecāka kundze pludmalē man krieviski vaicāja,cik pulkstens. es,daudz nedomājot,latviski viņai atbildēju,ka apmēram plkst. viens. viņa nesaprata. nācās pielietot zīmju valodu.
kāds vīrietis pāri trīsdesmit mācīja sievieti peldēt. viņa teicās mākam peldēt tikai uz muguras. diezgan amizanti.
bet es peldu kā varde,un tā ir visforšāk.

• [5]
• ieraksti kaut ko

7.7.06 19:47

VIŅIEM pieder mana sirds. manas dvēseles mūzika,mana dzīves sajūta,mans sajūsminājums,aizkustinājums,mans dzīvotprieks. iekšējās un ārējās būtības krustpunkts,abām ir tik labi,ka neko vairāk,mēs tur varētu palikt bez raizēm,mūzikas un smaidu siltumā,komfortā un nesamākslotā vienkāršībā.

• [3]
• ieraksti kaut ko

6.7.06 14:23 - one flew over the cuckoo's nest

McMurphy: You're not an idiot. Huh! You're not a goddamn looney now, boy. You're a fisherman!
Oskarotais Nikolsons 75'ā gada mūvijā ir neatkārtojams!
atgādināja Girl,Interrupted,droši vien vides dēļ,šo būtu bijis labi redzēt pirms,bet ko nu vairs. filmas vērtību šis niecīgais subjektīvisms nemazina.
un starpcitu,varbūt kāds zin,kāpēc tieši šāds nosaukums filmai?

• [5]
• ieraksti kaut ko

4.7.06 00:19

mazā alma rāmā bradā basām kājām krasta malā

• [1]
• ieraksti kaut ko

3.7.06 22:34 - itin kā nekas nenotiktu.

pauze. nenoteikta garuma. arī pauzes ir mūzika,mūzika ir pauzēs arī,ja labi ieklausās. šeit ir tā pauze,bet tās mūzika ir ārpus šīm uzburtajām sieniņām.

• ieraksti kaut ko

28.6.06 22:41 - iestādiet zem mana loga liepu,kura vienmēr ziedētu.

viena no jutekliskākajām,ja tā drīkst teikt,dabīgajām smaržām - liepziedu,turklāt pēc lietus! neesmu pārliecināta,tomēr šķiet,ka atšķirība varētu būt sajūtama tās kvēlākajiem pazinējiem. pirms un pēc. un laika periodā,kad līst. bet ne man. pilsētas bērnam,kuram līdz tuvākajām liepām ir gabaliņš ejams.
vajadzētu uzzvanīt omei un pajautāt - čau,ōm! tavā sētā aug liepas,vai vismaz kāda viena liepa? ja atbilde būtu apstiprinoša,tad manas sajūtu asociācijas izrādītos patiesas. (arī) kad liepas ziedēja,sen tas bija,mēs tur divatā ar kaimiņmeiteni mēdzām spēlēties. iespējams,ar bārbijām un keniem. vai uz ļoti savāda sētas krēsla tēlojām popzvaigznes. biju lepna,ka māku taisni noturēt meldiņu,atšķirībā no viņas,lai gan balss man klusiņa. tomēr klusībā apskaudu viņu,jo viņa mācēja madonnas american pie vārdus,kaut tikai izlikās mākam. es labprātāk dziedāju kaut ko no latviešu repertuāra. drošāk tomēr. nekļūdīties. vai cēlām smilšu pilis oranžbrūnā smilšu uzbērumā,kas nebūt nebija domāts,lai tur spēlētos. vēlāk par to dabūjām rājienu. vai augstāk par zemi,vai klasītes. un gumijas,gumijas lecām! bijām tikai divas,tāpēc gumija tika pārgriezta un apsieta ap kastaņkoku. koks kā iztrūkstošais trešais dalībnieks.
liepziedu smarža nedalāmi sajaukusies ar kaķu čuru aromātu. arī mūsu okopētais smilšu uzbērums nebija izņēmums.
mēs varbūt darījām to visu,vai tiklab neko no minētā,nu,taisni tad,kad liepas ziedēja. jo varbūt liepa(-s) tur nemaz nav un nezied(-ēja). ja nu es sajaucu ar jasmīnziedu smaržu un nekādas liepas tur nebija (tad tās bija kur citur,jo neglābjami iespiedušās sajūtu-atmiņā). nespēju savām asociācijām neko padarīt. dažkārt tās nav saprātīgas,bet patīkamas gan.

• ieraksti kaut ko