vientulība masu sarīkojumos.

31.8.06 21:12 - 1.09.06.

ja rīt no rīta nelīs,tad mans pēdējais pirmais septembris būs izdevies,jo varēšu vilkt jaunās smukās indiešbezpapēžu kurpītes. un cerams,ka tās vēl ne reizi neiemēģinātās vienreizlietojamās lēcas ar mani sadraudzēsies. (great expectations)

upd. izdevās! ar uzviju tur-klāt

• [5]
• ieraksti kaut ko

26.8.06 21:44 - es izrāvos dzīvot,bet debesis ciet,debesis ciet

iztaisnojam muguru (cik nu tas iespējams),uzliekam vārīties cīsiņus (neievērojam diētistu likumiņus),klausāmies Krusta Skolu (cenšamies attīrīties),gaidām zvanu (bet tikai mazliet),šovakar vajadzēja būt citur (šo failu deletejam),kārtējais atskaites punkts (iegravēts šodienā).


krītu un mostos debesīs jau,debesīs jau

• [4]
• ieraksti kaut ko

24.8.06 01:13

lai vai kā būtu patiesībā,jo citas daudz maz konkrētas atmiņas,kā tikai šeit,par pēdējiem trim gadiem man nav saglabājušās,tagad,pārlasot gadu vecus ierakstus un ierakstus līdz vasarai,šķiet,ka mana dzīve bijusi piln(īg)āka,pat ja tas ir tikai tukšums,kas bijis pilns,jo tagad nav ne miņas no pilnības. nekādā izpratnē.

24.8.06 00:04 - iņ-jaņ

iekšiņā krājas kaudzītes ar nevienam nevajadzīgām draziņām: domiņām,sajūtiņām. drūmi muļķīgām un naivi dzelošām. šodien traucē,rīt arī,bet varbūt aiz-trej-deviņiem parītiem aizmirsīsies. kad smadzenītes darbosies citā virzienā. tā tam vienkārši jābūt.

• [4]
• ieraksti kaut ko

19.8.06 01:56 - atkal mājās

izvēlies: ielas kaitonoši šalcošais troksnis jeb smacējošs bezgaiss. par labu tam otrajam. ciet logs,ciet domājamais un rakstāmais. šonakt svaigas atmiņas elpo caur mani. pilda plaušas/nenozīmīgo dzīvīti ar skābekli/nozīmīgām sajūtām. un kamēr vien elpojam - vienalga kādā veidā,mēs droši varam teikt,ka dzīvojam.

• ieraksti kaut ko

9.8.06 18:50 - bailestība

nezinu,no kā man šobrīd bail vairāk

no tiem četriem izbēgušajiem
no policijas rācijām
no telefonzvaniem,kad otrā galā kāds klausās
sekundes piecas un tad nomet klausuli
no aizdomīgu svešinieku zvaniem pie durvīm
no rītdienas tieši un pārnesti
no pastarās tiesas
no bezrūpīgas dzīvošanas
vai no sevis tomēr

• [5]
• ieraksti kaut ko

8.8.06 23:42

diennakts atvaļinājums internetam beidzies. direktōrei caur zobiem jāatzīst,ka bez viņa nekādīgi šādos apstākļos. tādas mehāniskas ilgas.

• ieraksti kaut ko

6.8.06 19:53

silta,tikko sakulta,ķepīga debesmannā ar aukstu pienu. liels,nevasarīgs vējš. rudens priekšnojautas ne tajā labākajā nozīmē. šo gadu negribas visvairāk. neesmu tam gatava. ne fiziski,ne garīgi.

• [1]
• ieraksti kaut ko

6.8.06 10:26

nekad iepriekš netiku sapratusi,kāpēc dažreiz no lidmašīnām paliek šauras šauras svītriņas,citreiz tik biezas un izplūdušas. tagad,piemēram,acu priekšā divas biezas paralēlas līnijas,pēc skata kā sirma ōpīša uzacis. atgādina ceļu,kurš sākas tur tālumā,virs katedrāles torņa,iet gar manu māju un turpinās (paskatos pa logu,mani ne pa jokam apžilbina spēcīgais saules starojums) gaismas virzienā. tā varētu būt zīme

10:41 abas līnijas gandrīz saplūdušas. ceļš kļuvis tik šaurs un grūtāk caur-ejams,ka tagad tur tikai pa vienam laiž iekšā,ar sekunžu intervāliem
11:17 ceļa vairs nav. tā vietā debesīs ganās balti jēriņi,kuriem ar to šķietami nav nekāda sakara

• [2]
• ieraksti kaut ko

5.8.06 14:19

Skat,ko atradu! Balta A4 formāta lapiņa,rūpīgi salocīta,ar piepūli salasāms rokraksts. Švīkots un labots. Klāva pasaka. Par mani. No Saskarsmes (Psiholoģijas) nodarbībām pagājušajā pavasarī. Īsi,kodolīgi,nenoliedzami.
Reiz dzīvoja pūce. Viņai patika atrasties citu pūču sabiedrībā,bet lielāko daļu laika viņai patika pabūt vienatnē. Viņai šķita interesanti vērot meža zvērus un skatīties,ko viņi dara. Tā bija viņas vājība. Citreiz viņa tā vēroja zvērus,ka aizmirsa,ka ir jādodas kārtot svarīgas lietas. Bet citreiz viņa attapās un viss bija labi. Un tā viņa dzīvo joprojām un turpina vērot un gaidīt,kas būs,kas notiks un ko viņa sagaidīs.

• ieraksti kaut ko