Namtar's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, March 22nd, 2004
| Time |
Event |
| 9:24a |
Domāšana II
Tomēr lai cik tas dīvaini arī nebūtu, domāt tomēr ir labi. Es šorīt pamostos un kā no rītiem, jūtos pavisam nejēdzīgi, neizgulējies, samocijies un tāda sajūta ka viss sāp. Nu un tagad, ja es būtu suns, es atgultos un vaidētu līdz pulksten 12iem. Bet es esmu tāds nejēdzīgs radijums kurš domā. Tāpēc es izdomāju viskautko patīkamu ko es šodien darīšu un tas ka man sāp spranda, piemirsās.
Otra labā lieta domāšanai ir tas, ka tā dažādo cilvēka priekus. PIemēram zvēram prieki ir 3 - gulēt, gulēt vienam, ēst. Bet mums prieki var bū daudz vairāk, tieši pateicoties domāšanai.
Tātad es vakar nedaudz pārspīlēju. Vaina nav domāšanā. Vaina ir neveselīgā domāšanā. | | 4:10p |
Dakšiņa
Kādu laiciņu atpakaļ es biju aizgājis pie viena sava drauga pieēsties. Pusdienas bija paredzētas lielajā istabā pie lielā galda, apkārt kuram sasēdās visa ģimene - mana drauga vecāki, vecmāmiņa un vecākais brālis(futbolists). Pašā galda vidū bija liela bļoda ar brieža gaļas kotletēm, tādam, kuras tagad atceroties, uzreiz ēst sagribas. Tā nu mēs liekam kotletītes šķīvī un ēdam, bet tā kā neviens negaidija ka es būšu tik ēdelīgs, tad kotletītes ātri vien gāja uz beigām, līdz bļodā vairs bija palikusi tikai viena, kurai tieši pakaļ sniedzās mans draugs. Neņem kotletīti - drūmi skatoties teica viņa brālis. Mans draugs tomēr sniedzās tālāk - neaiztiec kotletīti, Mārtiņ - viņa brālis, vēl nīgrāks. Mans draugs tomēr uzdūra kotletīti. Noliec kotletīti - pēdējo reizi teica viņa brālis un nesagaidot atbildi iecirta rokā dakšiņu. Tad izveidojās tāda aina, kādu es kādreiz likšu uzgleznot kādam māksliniekam un pielikšu pie sienas, blakus ainām no bībeles un Nebukadnecara portretam - pie galda bija iestājies briesmīgs klusums, visi skatijās uz manu draugu, kurš sēdēja ar izstieptu roku, kurā viegli trīcēja iedurta dakšiņa.
Kad vecākais brālis tika aizsūtīts uz savu istabu un mans draugs bija devies izvilkt dakšiņu no ievainojuma, es tiku pie pēdējās kotletītes... | | 4:19p |
Kā lai to iztulko angliski?
Es jau iepriekš stāstiju par vienu amerikas latvieti kurš vēlējās izglābt lidmašīnu no katastrofas. Vispār viņam vienreiz gadijās viens vel interesantāks notikums. Šis jūsu tautieties strādā par profesoru, ja nemaldos Mičiganas universitātē un māca amerikāņiem Eiropas vēsturi. Pēc vienas lekcijas pie viņa pienāk skaista amerikāņu blondīne un saka - Oh, you from Latvia, very nice, my grandfather was latvian. He always said one intersting sentence in latvian, maybe you can translate? Mans pazīstamais profesors protams labprāt bija gatavs palīdzēt. He very often said - Ieput man dirsa. What that means?
Mans pazīstamais ilgi domāja un beigās pateica, ka tas esot netulkojams aforisms | | 4:20p |
Bērnības atgadijums
Kādreiz, kad es biju stipri jaunāks, mēs ar brālēnu un māsīcu sēdējām virtuvē un klausijāmies kā vecmāmiņa stāstija kas jauns noticis Estrelitas un Hose Ignasio dzīvē, kad piepeši durvis atsprāga vaļā un iekšā ieskrēja 6i policisti militārās formās ar automātiem un viens kurš bija stipri līdzīgs Šerlokam Holmsam(cik jau nu es atceros Šerloku), acīmredzot detektīvs. Šie uzreiz sāka pārmeklēt visu māju, pat pagultes, bet kad nekas neatradās, sāka apspriezties. Viens policists pa to laiku sabēra uz krēsla lodes un sāka pielādēt aptveres. Mana vecmāmiņa, sen karu nebija redzējusi un nodomāja, ka tās ir jau izšautās čaulītes. Būdama izpalīdzīga, viņa tās veikli paņema un sabēra krāsnī.
Kad mēs pusstundu bijām kopā ar policistiem gulējuši grāvī un visas lodes bija izšavušas, tad detektīvs kautrīgi manai vecmammai apjautājās vai viņa gadijumā nav Koka Vārna. Izrādijās ka koka vārna ir kaimiņiene, pie kuras dzīvo viens briesmīgs slepkavnieks. Pa to laiku bandīts bija sadzirdējis šaudīšanos un tieši taisijās pār lauku prom. Bet izveicīgie policisti ar detektīvu priekšgalā viņam pakaļ. Kad viņi bandītu jau bija gandrīz noķēruši, tas apstājās, pateica - es pats - un nošāvās.
Bet mēs nākamā dienā špaktelējām sienās ciet caurumus.. | | 6:08p |
Anekdote
Šodien dzirdēju anekdoti par makšķerniekiem un man iepatikās.
Sēž tēvs ar dēlu laivā, makšķerē. Protams nekas neķeras. Tēvs saka - padod maizi, pamēģināsim uz maizes kautko noķert, varbūt sāk ķerties. Dēls atbild - es apēdu maizi. Nu labi. Tēvs saka pēc kāda laiciņa - nu tad padod sieru, varbūt kāds breksis pieķeras. Dēls saka - es apēdu sieru. Tad tēvs saka - nu tad apēd sliekas un braucam mājās. |
|