Draugi

Intuīcija teica, ka tā būs pareizā izvēle, bet filmas pirmās trīsdesmit minūtes šķita pārāk sadzīviskas. Pēc tam visi klucīši sāka krist pareizās vietās, un lēnais sākums atmaksājās. Ne pārāk lielais kino Bizes skatītāju pulks diezgan emocionāli reaģēja uz dažām epizodēm. Jāsaka, ka dažādie filmas apraksti mazliet radīja nepareizu priekšstatu par filmu. Nebūs pirmā reize, ka ir jānožēlo mēģinājums lasīt aprakstus latviešu valodā.

Nedaudz pieskaroties apmeklētāju tēmai, te nesen mājas ballītē atskanēja frāze: "Mūsu laikos nevarēja pat konfekšu papīrīti attīt bez pārmetošiem skatieniem." Es zinu, ka ir vesela paaudze mileniāļu, kam kino apmeklējums un popkorns ir sinonīmi, un tāpēc mūsu mājsaimniecība mēdz apmeklēt blokbāsterus Forumā. Bizē man blakus apsēdās džeks, kurš seansu sāka ar ļoti skaļa iepakojuma atvēršanu. Nebija tā, ka viņš neapzinājās savas rīcības sekas, kas man radīja sajūtu, ka viņam aizrādīt ir diezgan bezjēdzīgi, bet viņa mēģinājumi grauzt savas uzkotas pēc iespējas klusāk bija komiski neveiskmīgi. Filmā bija ļoti daudz specifisku skaņas efektu, kas mēģināja uzburt noskaņu, un tos visus pavadīja čaukstināšana, kamēr retās skaļās epizodes džeks nolēma netraucēt ar savām našķu skaņām. Cilvēki noteikti pamanīja šo džeku, lai gan neviens tālāk par pasīvi agresīviem skatieniem negāja. Visam klāt man izskatījās, ka džekam ir kaut kāda neiroze, jo tas veids, kā viņš mēģināja izķesēt savus kārumus no iepakojuma, un dzēra savu divlitrīgo gāzēto dzērienu, radīja sajūtu, ka viņš sāks raudāt, ja viņš tūdaļ neapmierinās šo vajadzību. Bet kopumā mana teorija ir tāda, ka uz šo filmu viņu atvilka viņa draudzene, un džekam par kino pieredzi ir pavisam cits priekšstats. Uz ko man gribētos teikt, ka ir ok uz filmām iet arī vienam, tāpēc es vienmēr pārliecinos, ka mans partneris zina, uz ko viņš dodas, savukārt pirmajiem randiņiem ir arī disnamiskākas un izklaidējošākas filmas. Lieli kino entuziasti mēdz iegādāties arī projektoru, un filmas skatīties mājās, jo kino zāle ne vienmēr ir labākā un ērtākā vieta. Es bieži vien klātienē filmas eju skatīties tāpēc, lai finansiāli atbalsītu tos cilvēkus, kas veido savas iestādes repertuāru, un Bizē specifiski es nopērku to dzērienu ne tāpēc, ka es trīs stundas nevaru nosēdēt ar tukšām rokām.

dzīvo Varšavā un varētu palīdzēt ar vienu ļoti svarīgu pirkumu? Tas nav i-veikals un nesūta uz Latviju.


Optyk Lokalnie
Jana Kazimierza 21, 01-248 Warszawa

saņēmos šodien aizgāju uztaisīt analīzes, kamēr ir tajā Centrālajā laboratorijā akcija, uztaisīju trīs uz akciju. 40€, bez nosūtījuma un būs ko nākamajā nedēļā endokrinologam parādīt. selēns vēl nav izpētīts, viss cits ļoti labs. D vit, protams, pazemināts, bet kurš tad atceras regulāri lietot?! :D
tik, ka tuvākā Mēness aptieka bija ciet, tad nu gāju uz citu. mums te blakus ir 4 (!!) Mēness aptiekas un tikai viena kaut kāda cita

https://www.laboratorija.lv/analizes/analizhu-kompleksi.html

Mīlestība želejkonfektē.
Jau 2. reizi tālā vienatnē atveru tieši to, kuru visvairāk gaidīju, bet kur vismazāk cerēju.

Kā vislabāk un ērtāk lejuplādēt visu savu cibu (ierakstus, ideāli, ja varētu arī komentārus)? Saprotu, ka ir iespēja lejuplādēt pa mēnešiem, bet tie ir vairāk kā 240 mēneši.

Open AI esot palaidis vai grasās palaist veselības moduli. Cilvēki, protams, var darīt ar saviem datiem ko viņi grib, bet man vispirms bažas radās par to, kurš brīvprātīgi uzticēs savu veselību kompānijai, kas ir izdarījusi visu to, ko viņa līdz šim ir izdarījusi. Es ticu, ka mākslīgais intelekts principā ir spējīgs uz veiksmīgu diagnostiku, dažos gadījumos pat uz precīzāku par ārstiem, bet tas vairāk ir stāsts ar regulēšanu, infrastruktūru un kontekstu. Ja viņi būtu izlaiduši visu to AI slop fāzi, un uzreiz gājuši uz šo cēlo mērķi, jo par mākslīgā intelekta izmantošanu diagnostikā runā vēl kopš tiem laikiem, kad mēs varējām pasmieties par mākslīgā intelekta interpretācijām par uzdoto uzdevumu, varbūt tad tas būtu citādāk. Taču mani nesagatavotu pārsteidza apgalvojums, ka miljoniem cilvēku jau tagad Chat GPT uzdot ar veselību saistītus jautājumus. Nē, nu... jā! Go for it!

Shodien ir skolas application deadline prieksh S. Although its compeletely out of my control, I just feel so depressed about it. Jo es nespeeju noticeet, ka vinjsh iekljuutu tajaa labajaa skolaa kur pashlaik iet daarzinjaa, un ja vinjsh iekljuus tajaa lielajaa mediocre skolaa kur vinjsh visticamaak iekljuus, tad i will just feel like total failure, that cannot make anything good for her child to happen. Another desperation of having kids - you want them to have a better life than you had, but you can't really make it happen unless you are rich. All you can hope for is that by some miracle your kids will be better humans than you were and will end up in better places than you have.

I just feel so poor and mediocre and horrible + mold + mana endless bezdieviigaa suudzeeshanaas par visu.

I just feel cry-y, es zinu ka Dievs taapat visu veertiis uz labu, bet cilveekiem ar maz ticiibas viss ir viena vieniiga nebeidzama depresija un duums.

ārā -7 un trolejbusā pūš.. aukstu gaisu

Šīs bailes ir halucinācija.

pie Origo redzēju tantiņu gumijniekos. tā kā ciba pēdējās dienās dod visādus labus padomus jūtos, ka mana kārta:

savus radus, draugus, kaimiņus seniorus apciemo un kritisku aci apskaties uz viņa/-s ziemas pričendāļiem, varbūt jāaiznes silti cimdi, ziemas zābaki, cepure vai vilnas zeķes. humpalās cepures un šalles nav dārgas, tagad ir visādas arī smukas un siltas, cimdu izmēri ir kā ir, bet Mego (noteikti arī citos lielveikalos) var dabūt smukus siltus cimdus par 10+ eiro, bet vilnas zeķītes (95-100% vilnas, plānas, siltas, kā parastas zeķes tikai labākas) par 3,5 €, divi pāri viens virs otra ir ļoti silti, bet nespiež kāju un var aiztaisīt arī rāvējslēdzēju. ir arī ik pa laikam riktīgi foršas ieliekamās pēdiņas: apakšā bieza follija, vilnas filcs un pa virsu aitas vilnas kārsums. arī ap 3€, arī Mego, tik kādu laiku neesmu redzējusi

sākām runāt par autoskolas eksāmenu. pirms kādām 2 reizēm man bija klikšķis, šodien beidzot normāli to arī sajutu praksē. pagaidām gan mani iegāž mazie ātrumi pie skolām un dzīvojamās zonas, bet šodien divās reizēs tā bija apstākļu sakritība (kā tur bija ar tiem dejotājiem kam olas traucē..)

vai arī par suņu un to saimnieku tēmu
nav noslēpums, ka mājdzīvnieka īpašnieka raksturs un principi ir diezgan līdzīgi pašam mājdzīvniekam, respektīvi, viena dvēsele ir laimīgi atradusi otru
par to var izvērst atsevišķu diskusiju, taču vispār tā ir
pēc idejas par cilvēku var kaut ko spriest pēc viņa četrkājainā drauga

vienīgais, ko var spriest par diviem janvārī pārsalušiem mopšiem (vai mikrobuldogiem, nezinu, kā tas īsti saucas), kas nereāli trīc no mīnus desmit grādiem pēc celsija, skatās uz tevi ar milzīgām apaļām acīm, ir absolūti draudzīgi, vispār nesaproti, ko viņiem tagad gribas, paglaudi vienu, laikam ne to, vot, padzerties, seksu, seriālu skatīties, gulēt varbūt, uzminiet no trīs burtiem

Esmu jau minējis par sapņiem, kuros es kādu nogalinu. Parasti tie ir kaut kādi ļaundari vai iebrucēji. Taču padsmit cilvēku nogalināšana mani tomēr drusku izsita no līdzsvara pēc pamošanās. Jauna parādība ir tā, ka vienā citā sapnī es apsvēru pārlauzt sprandu vienam frīkam, kurš turpināja mani izsekot, un tādā veidā es cerēju panākt, ka viņš fiziski vairs to nevarēs darīt. Es gan izpildīju to versiju, ko reizēm dara nokaitināti suņi, kas paņem zobos cilvēka ekstremitāti, bet neiekož, cerot, ka cilvēks saņems vēstījumu. Katrā ziņā šis ir interesants virziens, kurā dodas mana zemapziņa.

Es gan arī dzīvē sāku piefiksēt gatavību mesties virsū kādam, kurš sāks aiztikt man tuvos. Piemēram, šobrīd sniegotie laikapstākļi izgaismo tos autobraucējus, kuriem nerūp apkārtējo dzīvība un veselība. Neskaitāmie piemēri tam, ar ko mēdz beigties slidināšanās ar auto uz koplietošanas ceļiem, un kas viegli atrodami internetā pat bez meklēšanas, viņus no tā neattur. Diemžēl tādas situācijas rodas biežāk, kā es gribētu tās pieredzēt.

Soctīklos ir atrodami video, kurus pavada "dziesmiņa" ar aptuvenu tekstu: "Mans priekšnieks man liek filmēt saturu, bet kā gan es varu filmēt saturu, ja man ir četrdesmit, jo es nevaru sacensties ar gen-z saturu, jo man ir četrdesmit."

Es īsti nesaprotu dažu cilvēku vajadzību edžlordēt, un absolūtu pašritikas trūkumu, kad visi simptomi liecina, ka tas izskatīsies nožēlojami. Lai nepievērstu nevajadzīgu uzmanību, nesaukšu nevienu vārdā, tikai atzīmēšu to, ka man šķiet īpaši stulbi, ja to dara cilvēks, kas sabiedrības acīs jau ir ieguvis zināmu autoritāti savā specifiskajā jomā. Bet nu šis cilvēks LinkedIn šēro saturu, kur piemin "sojas lates dzērājus", un faktu, ka viņš pats mēdz dzert kafiju ar auzu pienu. Pat ja šī frāze meiko sensu kaut kādā kontekstā, varu derēt, ka bija iespēja izvairīties no vārdu virknējuma "sojas lates dzērājs", un piezīme par to, ka cilvēks pats mēdz lietot auzu pienu, liek domāt, ka viņš apzinās šī apzīmējuma nievājošo dabu. Tā piezīme vēl papildus liek domāt, ka šeit ir izveidojusies kaut kāda "N" vārda situācija, kur piederība kaut kādai grupai dod tiesības publiski paust šos nievājošos apzīmējumus, atņemot tam visas negatīvās konotācijas. Neesmu drošs, ka pēdējais būtu patiesi, pat ja šis cilvēks būtu piedzimis ar laktozes nepanesamību. Par izvēlēto platformu komnetāri vispār ir lieki. Man šķiet, ka mēģinājumam iepīt savā leksikā "seši, septiņi" gūtu labākas izredzes kaut vai dēļ negatīvo konotrāciju trūkuma, kamēr "lates dzērāji" parasti signalizē veselu virkni šīs frāzes lietotāja pārliecību, un neesmu drošs, ka katrs edžlords uz tādām pretendē. Te vairāk izskatās pēc - sound like a bully to look more tough.

sāku apdomāt visu šo kentaura koncepciju
teiksim, vai viņš ēd auzas kā zirgs, vai šašliku kā cilvēks

Ok this really bugs me.

Besii ka labeejie tagad meegjina attaisnot taas sievietes noshaushanu. Who cares what was the goddamn ANGLE. Ja tev brauc virsuu mashiina, normaala cilveeka pirmaa reakcija ir palekt malaa nevis noshaut shoferi.

Tie kas attaisno vinjas noshaushanu ir taadi pashi lohi, kas meegjinaaja attaisnot CK noshaushanu.

All of you guys suck, life is not a computer game.

Man ir sajūta, ka “doomscrolling” drīz iegūs vēl negatīvāku konotāciju kā šobrīd, un “nostalgia core” kļūs par vēl vērienīgāku bēgšanu no digitālā satura.

Kaķu video nav nekāds vērtīgs saturs, bet manā skatījumā tā nav sliktāka atslodze par seriālu skatīšanos. Taču šobrīd man jau pat zūd vēlme vērt vaļā Instagram, jo tas teju gandrīz ekskluzīvi sastāv no AI satura. Tas varbūt bija izklaidējoši dažas pirmās nedēļas, un arī tāpēc, ka tas nepārprotami bija AI saturs, bet skatīties labus autentiskās pieredzes atdarinājumus šķiet īpaši tukši. Es domāju, ka dažas minūtes paspēlējoties ar suni es dabūšu no viņa kādu muļķīgu darbību, par ko pasmaidīt. Vēl, protams, var izstrādāt paradumus, kas palīdz sekot reāliem cilvēkiem, bet ir bažas, ka korporācijas pamanīs šo paradumu maiņu, un ieviesīs kaut ko jaunu. Ne velti aplikācijās ir iestrādāts tas, ka ir jāveic papildus soļi, lai redzētu to saturu, kuram tu esi izvēlējies sekot. Vēl, protams, ir opcija, ka parādīsies alternatīvi rīki, un nu jau es lēnām sāku ticēt, ka tiem parādās izredzes izpelnīties cilvēku uzmanību.

Drusku vairāk par soctīkliem mani satrauc profesionāli radītā audiovizuālā satura nākotne. Mūsu paradumu maiņa jau tagad ietekmē masām paredzēto saturu, tāpēc nav lielu šaubu, ka mākslīgais intelekts arvien vairāk tiks iesaistīts tā radīšanā. Ne obligāti tas atņems, piemēram, darbu aktieriem, taču sižets varētu tikt pieslīpēts vidējam skatītājam vēl efektīvāk. Pagaidām mierina tas, ka kino satura netrūkst arī neskatoties Holivudas blokbāsterus, un ka cilvēki, kas ir gatavi savu filmu dēļ doties pat cietumā, nekur nepazudīs arī nākotnē. Bet ir neliels risks, ka būs jāsāk vairāk skatīties vecās filmas, lai arī cik ļoti labāk man patiktu skatīties laikmetīgu kino. Ar mūziku varētu būt vēl trakāk. Es pat neizslēdzu, ka man varētu nebūt iebildumu pret mākslīgi radītu skaņu, kas man vienkārši patīk, jo katra individuālā mākslinieka šķiršanās sāpes mani sen jau garlaiko.

Bet pret ko man jau tagad ir patiesa nostalģija, tas ir kūrēts (curated) saturs. Neesmu gan drošs, ka cilvēkiem šī iemaņa apmainīties ar viedokļiem nebūs jāmācās no jauna. Jāsaka gan, ka katra individuālā mākslinieka šķiršanās sāpēm pavisam ir cita vērtība, ja tas ir kaut kas, ko tu esi iepazinis pēc kāda pazīstama cilvēka ieteikuma.

Nu prieksh kam jums izlikties un pljaapaat visaadus aplinkus un nepatiesiibas.

Nu nav mums citu religjiju vai hierarhiju tik dominantu kaa kristietiiba. Mums nav tuukstoshiem budistu templju vai griekju filizofu biedriibu valstiis. Mums ir tuukstoshiem bazniicu un Kristus vaards, kas skaneejis cauri tuukstoshgadeem. Tas arii ir izveidojis muusdienu cilveeku psihi rietumos. Kaapeec juus teereejat laiku un sev meoljiet dizhie humaanisti?

Tas protams, ir aptuvenit taads pats postmoderns bullshits kaa atasaciities no biologjiskiem faktiem.

Tas ka juus veelaties teereet savu daargo esiibas laiku atsakoties no patiesiibas ir skumji, un jaa - kaitinoshi, bet, protams, juusu Dieva dotaa briivaa griba, no kaa Vinjsh, protams, izveidos atkal kaut ko sveetiigu, so it's chill.

Omg, America is fucked. Tas krukjis reaali noshaava to sievieti, kas vienkaarshi meegjinaaja aizbraukt prom ar savu mashiinu. Deemons.

Kaitinoshi ir ateistu diskusijaas kljuuda, ka vinji pilniibaa izlaizh faktu, ka vinji ir uzaugushi kristietiibaa balstiitaa kulturaa - nee juusu moraales normas nav radushaas juusu unikaalajaas, neatkaartojami inteligjentajaas bezdveeseliskajaas smadzenju masaas.

Bet veel arii mani nepamet doma - kaadas gan mums parastiem cilveekiem ir izredzes uz tiiru ticiibu, ja pat Jeezus beigaas shaubiijaas?