Ar mutes ermoņikām uz Nebula miglāju

Gribi, negribi, jāparunā drusku par Kristīni.
Ir tā, ka es viņu negribu vairāk satikt, vismaz šobrīd tā šķiet.
Svētdienas rītā es viņu aicināju iziet paskatīties "Staro Rīga" kopā. Viņa teica, ka noskaidros, kādi ir viņas plāni un tad man piezvanīs.
Tā viņa nepiezvanīja. Vakarā viņai piezvanīju es, viņa necēla.
Nu labi, viņa bija ciemos pie māsas, kādas meiteņu lietiņas noteikti darāmas, bet vispār man ir pohuj, kādas viņai lietiņas darāmas.
Muļķīgi ir tas, ka pagājušo piektdienu taču sarunājām, ka iesim iedzert kafiju šonedēļ, bet man tagad galīgi nav vēlme viņu kaut kur aicināt.
Ir tā, ka no vienas puses jau gribas ar kādu dūdiņu pavadīt kopā labi laiku, bet no otras puses es laikam esmu kļuvis tik tāds, nezinu, neciešami piekasīgs?
Ir ļoti nepareizi gribēt mainīt otru cilvēku, bet šitādas huiņas es nekad neesmu varējis paciest un nekad nevarēšu.
Mans korišs, kurš ir viens jau vismaz pāris gadus man saka, lai es uzmanos, jo no ilgas vienpatības cilvēks paliekot dīvains.
Varbūt te arī tas ir, jo man jau šitās lietas sāk radīt diskomfortu un aizkaitināmību.
Labi, nu nav jau tik traki.
Tas tā, par Kristīni un šitiem randiņiem ar jaunām meitenēm.
P.S.Un vēl zinātnieki ir izsecinājuši, ka cilvēka morāle un prasības pret sevi un citiem dienas laikā tikai krītas. Ja tagad no rīta es ar patiesām sašutuma asarām varu šausmināties, cik viss ir tālu no ideāla, tad nebūtu brīnums, ja vakarpusē es ar to pašu Kristīni sēdētu kafejnīcā un domātu: "kas gan no rīta man bija uznācis?"

Ai, šitik labi tiešām sen nebiju izgulējies.
Varbūt tā tikai liekas, jo pagājušās naktis gulēju ļoti slikti.
Lai vai kā, ir jācenšas iegaumēt vide, kādā gulēju:
-gulta (pie grīdas tiešam nav tas)
-2 sedziņas (mīkstā, pūkainā apakšā)
-lielais JYSK spilvens
Un attiecīgi arī:
-gaisma un dators izslēgti
-aizkari aizvilkti
-gaisa temperatūra istabā no +20C - +22C

Ir jau labi.
3 pastkartes vienā dienā, tāds lūk rekords un patīkams pārsteigums mani sagaidīja pastkastītē.

Lai visi rēķini būtu nokārtoti, sadūšojos arī paskatīties konta stāvokli.
Lai gan notērēts ir pamatīgi daudz, nekāds pārsteigums tas nebija. Patiesībā es jau biju domājis, ka varētu būt arī trakāk.
Bet viens gan ir skaidrs - vai nu šitā izlaidīgā dzīve ir jāizbeidz, vai arī jāsāk pelnīt vairāk. Jo hārdkōrīgiem tusiņiem un skaistām lietām pašreiz ir drusku par īsu.

Pašlaik turos.
Atnācu uz darbu, esmu saticis jau vairākus cilvēkus, šķiet, viņi nezina, cik švaki man ir.
Paskatījos telefonā, aizsūtīju atvainošanās īsziņu. Atkal dzeru tēju.
Bet es zinu, ka pāries. Ļoti iespējams, ka jau pēcpusdienā būšu pēc cilvēka.
Bļin būtu kā godīgs cilvēks uz valsts svētkiem aizgājis paskatīties salūtu, iedzēris kafiju, uzēdis kādu našķi un gājis gulēt.
Bet vai tad es tā māku? :D

Tā nogurt tiešām var tikai no brīvdienām.
Visu nakti mugrains miegs, un šorīt nāk virsū visādi bubuļi. Ilgi, ilgi mazgājos dušā. Bail telefonā skatīties, bail būs uz ielas iziet un satikt cilvēkus.
Dzeru pārcukurotu kumelīšu tēju, rokas drusku trīc un kājas ir drusku kā makaroni.

Ziniet kā iet manā laimīgajā, harmoniskajā un mīlestības pilnajā dzīvē?
Es pagājušo nakti gulēju savas bijušās kāpņu telpā Valdemāra ielā uz grīdas.
Pēc tam, kad kaimiņi, draudot ar policiju mani rīta agrumā padzina, es, lai sasildītos, braukājos ar sabiedrisko transportu. Aizbraucu līdz pat Kartupeļu ielai. Jūs esat kādreiz bijuši Kartupeļu ielā? Tieši tā, tur nekā nav.
Un beigu beigās es lauzu solījumu sev un dienas gaitā ar zobiem atvēru diezgan daudz aliņus.
Priecīgus valsts svētkus!

Reku Haris aizgājis aizsaulē.
Rudenī tiešām ļoti mirst.

Viss gāja veiksmīgi. Satiku Kristīni. Kad gāju viņai klāt no tāluma, viņa nodevīgi sakārtoja matus. :)
Numuriņu dabūju, šovakar gan randiņš nesanāca, nekas, nākošnedēļ.
Un tagad es ļoti atvainojos par savām grēcīgajām domām, bet
man neviļus ienāca prātā tāda doma, vai viņa man būs gana laba?
Viņa mani pazīst kā to čali no kluba, ar kuru tur un tad patusējās. Un tad viņa man šodien iedeva savu numuru.
Vai tas nav pārāk easy?
Es tomēr esmu ne tikai tas čalis no kluba. Es esmu arī inteliģenta personība ar vairākām fascinējošām dīvainībām, par ko viņa nemaz nezina.
Varbūt tam kvalitatīvajam man viņa nemaz nebūs pietiekoši laba?
No otras puses, var jau būt, ka viņai arī ir personība?
To laiks rādīs.
;)

"Cik kafija ir garda, tā pārāka par tūkstoš skūpstiem" raksta dzejnieks Pikanders.
Tāpat:
*nozaudēta vatēta fraka pelēkā krāsā posmā no Zaļmežu mājām līdz jūrmalai (God. atradējs tiek laipni lūgts to atgriezt pret pateicības algu);
*mainu pamatskolnieces cepuri pret komercskolnieces cepuri;
*pārdod raibus kaķīšus;
Skaidrā prātā taču nav iespējams pazaudēt pelēkas krāsas vatētu fraku, vai ne? Atliek vien jautāt, kāds gan burziņš 1942.gada rudenī ir bijis Zaļmežu mājās? Noteikti, ka tikusi dzerta arī 1001 skūpsta kafija.
Komercskolnieces cepure noteikti ir krutāka pret pamatskolnieces cepuri, kāpēc lai kāds gribētu to mainīt?
Un kāds gan tolaik ir bijis raibu kaķīšu deficīts pilsētā un pa kādām naudām/spainī tie tirgojās?

Kāda ir jūsu pieredze ar Kristīnēm?

Bet Kristīne ir viens populārs vārds vai ne? (Pardon par manu raupjo paviršību, bet arī Kristīnas es pieskaitu pie Kristīnēm).
Kaut kas vairāk par draudzību man pēdējo 3 gadu laikā ir veidojies ar 3 Kristīnēm.
Un viņas visas bija feinas meitenes. Katrai savs knifiņš, katra no citas LV pilsētas un tāpat arī katra iepazīta savos apstākļos.
Lieki teikt, ka nekas ilgstošs un ilgtspējīgs galu galā ar nevienu no viņām tā arī nesanāca. Bet tas nekas, es viņas visas pieminu ar smaidu un labām domām, patiešām.
Varbūt šī Kristīne būs īstā? Katrā ziņā viņa būs vienīgā blondā Kristīne.
Turam īkšķus. :P

Es šodien iešu aicināt Kristīni uz kafiju.

Paklausījos BOOM FM šorīt un tur uzstājās viens imbecils vārdā Gatis Dzeguze.
Manī konservatīvisms un liberālisms tīri labi sadzīvo.
Bet šitais dornis ar savu viduslaiku domāšanu man pilnīgi uzsita dusmu.
Es slēdzu to pārraidi ārā, citādi jūtu, ka manī mazinās laime.

Jā, tas ir vecums.
Biju ar kori uz Ojāra Vācieša pasākumu padziedāt, tika arī lasīta dzeja.
Un man patika tā dzeja. Senāk par dzeju es mēdzu vīpsnāt un domāt dažādas rupjas atskaņas, bet šoreiz man dzeja tiešām patika.
Ojāram vajadzēja rakstīt.
Katram jau iekšā sēž mazs dzejnieks, bet ir ļaudis, kam labāk nelaist viņu ārā.
Uzreiz nāk prātā kāds kristiešu pasākums, kur viens no mūsu grupas biedriem lasīja savu izjusto dzeju. Dzeju, kur bija teikts, ka mīlētāja sirds, ja nemaldos, rūc kā saplīsis motors. Lieki teikt, ka es biju pirmais, kurš meta akmeni. Mjāh
Šlāgeri skan galvā, cik interesanti.

Atbalstījis zodu, daļēji aizsedzis muti un degunu ar kreisās rokas plaukstu, lasu datorā.
Manu lasīšanu iztraucē tas, ka mana kreisā plauksta skaisti smaržo. Saki, mana kreisā plauksta, kāpēc tu tik skaisti smaržo? Šķiet, ka pēc sievietēm, bet kur tad tu būtu tuvinājusies ar sievietēm man neko nezinot? Ļoti aizdomīgi. Bet smaržo skaisti. Vēl drusku paostīšu un tad iešu mazgāt, lai prāts mierīgs.

Kokaīnu es tā arī neiešņaucu, protams.
Bet kopsummā laimes līmenis ir audzis, to var sajust.
Vakar ieeju kāpņutelpā, kāpju uz savu stāvu un jūtu, ka tur smaržo pēc kaut kā garšīga. Nodomāju "Vai, cik skaisti smaržo, tiek gatavots kaut kas garšīgs" un uzreiz pēc tam pie sevis smejoties nodomāju "Tikai skaidrs, ka ne jau pie manis". :D
Tas nekas, pastkastītē bija 2 pastkartes. Yess.