Ar mutes ermoņikām uz Nebula miglāju -

Jā, tas ir vecums.
Biju ar kori uz Ojāra Vācieša pasākumu padziedāt, tika arī lasīta dzeja.
Un man patika tā dzeja. Senāk par dzeju es mēdzu vīpsnāt un domāt dažādas rupjas atskaņas, bet šoreiz man dzeja tiešām patika.
Ojāram vajadzēja rakstīt.
Katram jau iekšā sēž mazs dzejnieks, bet ir ļaudis, kam labāk nelaist viņu ārā.
Uzreiz nāk prātā kāds kristiešu pasākums, kur viens no mūsu grupas biedriem lasīja savu izjusto dzeju. Dzeju, kur bija teikts, ka mīlētāja sirds, ja nemaldos, rūc kā saplīsis motors. Lieki teikt, ka es biju pirmais, kurš meta akmeni. Mjāh
Šlāgeri skan galvā, cik interesanti.