Ar mutes ermoņikām uz Nebula miglāju -

Un kas ar tām rindām vispār ir?
Tas ir normāli, ka man ir jāņem numuriņi zem viena simta ar desmitiem cilvēku-katastrofu?
Nu kā tas nākas, ka mana darīšana bankā vai pastā vienmēr ir īsa īsiņa. Nopirkt pastmarku. 15 sekundes. Samaksāt rēķinu. 25 sekundes.
Un tomēr man ir jāstāv vienā rindā ar kaudzi ļautiņu, kuriem visiem ir pilnīgi neordināras darīšanas, kas prasa kaudzi laika. Nodot atpakaļsūtīšanai milzīgu Top-Shop (JĀ, JĀ, kāds tos sūdus arī pērk) kasti. Vismaz 10 minūtes. Ja godīgi, ko tā sieviete dārgajā kažokā pie bankas kases darīja es nezinu, bet tās bija vismaz 25 minūtes. Un tā arvien. Viņiem katram ir pilnīgi nejēdzīga un laikietilpīga darīšana. Rindas, kurās žiperīgi un nepielūdzamā laika zoba bijīgi ļaudis tiek salikti kopā ar problēmindivīdiem, kuri paralizē jebkuras institūcijas darbību būtu ar steigu jālikvidē un jāsāk diferencēt klientus vells ar ārā!