User Profile Friends Calendar

Below are 25 recent journal entries, after skipping 125

	2013.11.11  10.18 # Bet. Pievelk vīrieši ar vīziju. Pat ja reālais izpildījums un vīzijas iemiesojums reizēm nesakrīt vai pat pavisam. Nez kāpēc hinti par to, ka vīrietis domā, ko darīs pēc pāris gadiem, un dara visu, lai to arī sasniegtu, šķiet ļoti svarīgi. Varbūt dēļ sajūtas, ka tādēļ vajadzēs augt pašai un tas ir izaicinājums. Ir milzīga tā cena, kuru viens ir gatavs maksāt par attīstību.

	2013.11.11  09.19 # Ir nogurdinoši pārāk bieži cīnīties par sevi.

	2013.11.08  10.26 # Tā jau vienmēr šķiet, ka otrs visu labo ir pataupījis tikai laikam pēc tevis. Tas labi atgādina, kāpēc neko nepiedot.

	2013.10.28  21.31 # Viela pārdomām ir mana straujā aizkaitināmība tad, kad nesanāk ar otru saprasties, kaut ko sarunāt. Kļūme komunikācijā un viens sapratis tā, otrs šitā, un man, protams, viss ir šķitis tik pašsaprotami un loģiski, ka ārdos svētā sašutumā par tādu nesaprātīgumu. Bet varbūt, varbūt tas nav tikai tas sašutums par otra šķietamo stulbumu. Varbūt tās ir bailes, kas rodas no sajūtas, ka tomēr neesam tik ļoti compatible kā gribētos. Ka tas kaut kāds divine sapnis par ideālo kopābūšanu, kur saprotas bez vārdiem, tiek iedragāts kaut kādā tik ļoti basic līmenī, ka tas šķiet apdraudoši? Un varbūt atgādina par to, ka vispār tas nav iespējams, tā, pavisam un 4ever kopā? Un sašutums ir tikai vispārējas dusmas par pasaules netaisnību šai sakarā, īsmirklīgi piedzīvojot šķietamu attiecību sabrukumu? Hm. Vai arī - es vienkārši esmu ļooti paštaisns cilvēks, kuram ne prātā neienāk, ka viņš varētu kļūdīties vai arī atvainoties. Kas arī varētu būt taisnība.

	2013.10.25  09.44 # Kā parasti, ja es ko izmetu par neticēšanu 'mums', man tas šķiet štrunts, es taču ar vārdiem mētājos tāpat vien, kas tur liels, tas taču tikai, lai dzirdētu pretējo. Bet lūk, ja otram pasprūk kāds teikums par neticēšanu ilgtspējai, tad viss, pasaules gals un es jau sāku skatīties, kur čemodāni.. Jo tas taču uzreiz šķiet domāts nopietni, nevis tā paša iemesla dēļ, kāpēc to saku es. Muļķe.

	2013.10.22  10.41 # Un tomēr, un tomēr, varbūt tik traki ar pieķeršanos nemaz nav, vai arī kļūst labāk. Lēni, bet vienmērīgi. Es normāli reaģēju uz atkalsatikšanos pēc pāris dienu atšķirtības. Nevis dusmojoties, kā reizēm kādreiz, bet mīļi. Nu, tā kā normāli cilvēki dara :) # Un kkad psht pirms kāda laika pajautāju, nez, kas par lietu, ka man, kas kopumā ir visnotaļ egoistisks un pavisam ne uz ģimeni orientēts cilvēks, kuru arī bērni īpaši nesajūsmina, vīrieši tomēr pamanās gana laicīgi noinformēt, ka labprāt kādu ar mani gribētu. Un viņš teica, lai es kādreiz pajautājot, kā otrs mani izjūtot. Man likās dīvains jautājums, bet var jau būt, ka kaut kas tur ir.

	2013.10.16  23.55 # Nupat tā iedomājos, ka nez, kas veido tos katra iekšējos noteikumus/pieņēmumus par to, kā otram ir jādara un kādi ir 'spēles noteikumi'. Gan jau viss ir kaut kur bērnībā, bet nez, vai viss. Un tomēr interesanti, jo pieļauju, ka katram tādi ir. Man, piemēram, šķiet kā pašsaprotami tas, ka tad, ja kāds aizbrauc kur prom, tad pirmais ziņu dod tas, kas aizbraucis. Kaut vai tīri praktisku apsvērumu dēļ. Vai arī - jo ilgāks (tīri laika ziņā) apvainojiens, jo lielāks žests tiek gaidīts, lai to novērstu. Vēl piemērus grūti uz sitiena izdomāt, bet noteikti ir, tikai jāpavēro.

	2013.10.14  22.11 # Ja par riņķa dančiem, tad manējais varētu būt - bailes pieķerties. Jo nav taču normāli tik bieži tas, ka viens blakus, cits prātā. Problēma sākoties tad, kad es visu jušanu novirzu uz to, kas ārā, bet racionālo uz to, kas blakus, nobloķējot jušanu. Nezinu, viss ir teorijas. Bet tāds krietns tīnisms tajā visā ir un laikam nekur tālāk kā pirms gadiem desmit nav tikts ticībā kaut kam. Tikai piedzīvots, cik kopumā ļoti nepatīkami, kad domas un jušanas nesaskan un cik tā ir briesmīga sajūta.

	2013.10.13  14.39 # But then again, man šķiet, es vairs neticu. Un pašai raudiens nāk, cik ļoti sevis žēl par neesošām ilūzijām.

	2013.10.08  10.23 # šķiet, no varianta 'viss ir loģiski, bet..' ir totāli otrā grāvī - 'viss ir neloģiski, bet.. nezinu, kas'. smadzenes izmežģīt, bet nesaprast, kāpēc kaut kas reizēm turas kopā un kāpēc kaut kas reizēm ne.

	2013.10.04  09.23 # 'Kāpēc tu nevari būt vislaik mīļa? Kāpēc tev reizēm jābūt tik riebīgai?' Jā, kāpēc. Naivums no jautātāja puses vai arī slikts raksturs no manas.

	2013.09.26  23.05 # jā, tik tiešām, es gribētu tā, lai vairs nav nekādi jautājumi. visums apstājas un ir skaidrs, this is it. un tā arī paliek. bet es laikam tam neticu. jo man laikam nekad nav bijis nekas iespaidīgs no pirmā acu skatiena. nu tāds, kas gāž no kājām. viss cits jā, patikšana, sajūta, ka wow, kāds saprašanās līmenis, visi visuma zobratiņi saiet vietās etc. un tad vēlāk visi tie dziļumi, kad nekā nevar saprast, bet kaut kur dzīlēs ir. bet es runāju par to ātro ķīmiju, kas nojauktu prātu un sabradātu mazās drumslās and there would be nothing left. bet vienīgais psīhdaktera komentārs par to bija - jā, kādreiz dzīvē vajag pamēģināt sākt attiecības ar iemīlēšanos. bet vienīgā atšķirība esot - pēc tam, kad norimst, ir lielāka vilšanās. varbūt es vienkārši gribu visu vienkārši un uz paplātes, bez nekāda ieguldāmā darba. tā dzīvē nav.

	2013.09.23  20.58 # ar psīhdakteri atkal spriedām, kas ir mīlestība. viņš - tad, kad abi var brīvi un labi jūtoties paust savstarpējās emocijas, domas un jūtas. jo tikai pieķeršanās vai tā saucamais saimnieciskais aprēķins nav tas. jo ilgāk dzīvoju, jo mazāk saprotu, kas īsti ir.

	2013.09.23  20.57 # # rotaļīgs # mīļš # drosmīgs

	2013.08.21  00.21 # alkoholiķu bērniem vienmēr ir īpašas attiecības ar cilvēkiem, kas mīl iedzert, tā man šķiet. pat ja kādu laiku ir dusējis neizmantots, attiecīgā sabiedrībā nāk laukā tas tramīgums, bezspēcības sajūta, ar vienlaicīgu pārāk asu un lielu vēlmi sevi sargāt. var piefiksēt, kā otrs spēlētājs ar apvainošanos un garastāvokļa maiņām velk iekšā rotaļā, kura ir tik pazīstama. meklēt, kuri vārdi tika ne tā pateikti, kura mana frāze vai skatiens bija tas, kas sadusmoja. justies vainīgam. un zemā starta pozīcijā gaidīt, visa uzmanība koncentrēta, kas būs nākamais no otra puses, lai atkal pieskaņotos. vienlaikus mēģināt tikt galā ar situācijām, sargāt sevi, bet neaizvainot otru, un nesaprast, kā to izdarīt. jo varbūt to nemaz nevar. un tas viss pat tur, kur varbūt nekā patiesībā nav, tikai ēna no zināmām situācijām, bet trenētais uztveres asums to saredz. un viss iekšā pielāgojas, lai piedalītos. pazīstams ļaunums ir mīļš.

	2013.08.18  22.27 # atnāk sapnī, samīļo un vadā pa vietām, kur kopā būts. evil.

	2013.08.16  20.46 # "Mēs piedzimām laikā, kad saplēsto mācīja salabot un lietot tālāk, bet tu dzīvo laikā, kad salauzto pieņemts izmest. " (? filma)

	2013.08.15  22.13 # paklusēt.

	2013.08.14  11.57 # Tā rūdījās tērauds. Tas par mums.

	2013.08.07  18.22 # neciešami cilvēki vienmēr atradīs iespēju būt un palikt neciešami. tas par sevi.

	2013.07.29  13.15 # nekas nav aizmirsts. nekas nav piedots.

	2013.07.26  09.43 # it's not you, it's me. aukstums nāk no manis pret jebkuru kādā brīdī. nenovēršami.

	2013.07.10  23.50 # Vislabāk tomēr ir meitenēm neko nesolīt. Tad nav jātaisnojas, ja tomēr kas nav. Ja nav gaidu, nav vilšanās.

	2013.07.09  19.08 # neko negribu zināt.

	2013.07.03  11.00 # smieklīgi, protams, bet fakts. trešās dienas netikšanās nīgrums ir kaut kas absolūti stabils manā dzīvē jau gadiem. kur vēl muļķīgāk.