User Profile
Friends
Calendar
emociju mutuļu pieraksti

Below are 25 recent journal entries, after skipping 150

[ << Previous 25 -- Next 25 >> ]

 

 
  2013.06.10  09.13
#

mīļa. nekad tā īsti nebiju sevi saistījusi ar šo vārdu, bet izrādās, ka var.

 
 


 
  2013.05.28  22.25
#

iedomājos, ka tikai tas, kas pasaka 'mīlu tevi tādu, kāds esi' ir pelnījis dzirdēt 'mīlu tevi, tāpēc mainīšos, lai tev ar mani būtu vēl labāk'. viss sastāv no small acts of kindness.

 
 


 
  2013.05.11  18.57
#

Šķiet, kādreiz savai meitai mācīšu rītā un vakarā - katru dienu novērtē tos, kurus mīli, nekad neapdomā, pirms saki otram labus vārdus, bet vienmēr noskaiti līdz simts, pirms gribi teikt ko sliktu. Un atrodi sirdī to gultni, caur kuru tek viss labais, jo tad to būs pavisam viegli izdarīt, tikai atrodi to laicīgi. Nu labi, dēlam arī šo pašu teikšu :)

 
 


 
  2013.05.07  18.26
#

Dažreiz kaut kas tik acīmredzams ienāk prātā, ka nesaprotu, kā neesmu sapratusi senāk.
Reizēm vienīgais iemesls, kāpēc sieviete ko dara - tāpēc, ka viņai to pasaka, palūdz, aicina, pierunā. Grib. Un neklusē. Reizēm nekā cita tur nav, tikai tas un tieši tik vienkārši.

 
 


 
  2013.05.03  00.54
#

Bez pieskārieniem mostas iekāre kā tāds badīgs zvērs.

 
 


 
  2013.04.29  00.20
#

un tad tu ej un iedomājies par otru un kaut kāda tāda dīvaina sajūta iekšā parādās. ne taureņi vai kas tamlīdzīgs, bet kaut kas tāds rāms un maigs. nez, kas tas tāds ir.

 
 


 
  2013.04.27  16.34
#

Domāju par to, cik ļoti mīlestība ir un var būt tikai došana. Arī nesaņemot pretī to, ko pašam vajag. Tā varbūt var būt mīlestība, bet tur diez vai būs attiecības. Protams, var jau gadīties. Tikai kaut kā neticās. Ka otrs var justies labi, ja viņam nepasaka, ka grib viņu blakus, grib viņa laiku, labos vārdus un uzmanību. Ka mīli, bet esi attiecībās tieši ar šo cilvēku, jo gribi viņu sev blakus un Tev viņu tur arī vajag. Ļaut otram justies vajadzīgam. Prasot to, kas pašam ir svarīgs. Nevis klusībā cerot, ka otrs pats aizdomāsies vai gribēs. Jo kā viņš var zināt, kas ir svarīgs citam, viņš var zināt tikai to, kas viņam pašam, un cerēt, ka varbūt otram arī tāpat. Bet uz to nevar paļauties.
Tāpēc kaut kā šķiet, ja tikai dod un neprasa neko pretī, otram ir visas iespējas justies tā, ka viņu nemaz tā īsti tur nevajag. Jo ko viņam tur darīt, ja nekas no tā, ko varētu dot, otram nešķiet prasīšanas vērts un arī tad, ja neko nedod, viss vienalga...
Tāpēc kaut kur turpat šķiet arī tas, ja klusē, kad dara pāri vai kas nav kārtībā. Jo klusēšana reizēm ir viss pretējais tam, kas ir attiecības. Ja ir tur iekšā, tad prasa sev un iebilst, ja dara pāri. Un padomā arī par sevi, nevis tikai gaida, kad otrs pats no sevis, redzot to, ka pēc viņa patiesībā jau tur nav nekādas vajadzības, jo viss ir kārtībā, vēl kaut ko dos.

 
 


 
  2013.04.25  23.13
#

Reizēm šķiet, ka sirds labprātāk pašiznīcinātos, nespējot sevi panest.

 
 


 
  2013.04.21  20.58
#par uguņiem.

sieviete un emocijas, tas vienkārši laikam ir jāpieņem. patiesībā jebkurš cilvēks un emocijas. bet jo īpaši tas cilvēks, kas ir ātras dabas, kam emocijas ir skaļas, ar asiem un nepatīkamiem vārdiem, bet pāriet pēc brīža, un pats uguns jau to visu ir aizmirsis, viss ir sadedzis un paliek tikai liela pateicība tam otram, kas ir bijis blakus un pārlaidis. patiesībā milzīga pateicība un maigums. briesmīgi jau tā otru dedzināt. bet tad, kad deg, tad tā sanāk. un varbūt šie brīži, tie vienkārši jāpārlaiž, neņemot vērā tad pateikto. grūti gan, taisnība.

 
 


 
  2013.04.15  23.47
# bet ja nu #

ja nu es nekad nebeigšu baidīties, ka nav īstais brīdis.. īstais cilvēks.. īstā sajūta.. īstā vieta.. ja nu es katru nākamo reizi, kad 'īstais' kaut kas būs atnācis un būšu gribējusi to pārbaudīt, konstatēšu, ka tas vienmēr nāk un aiziet. ka tā nemaz nav. ka viss tas bija māņi un katra no tām reizēm bija īstā. ka klāt neesoša bija tikai drosme. kura pašās beigās neizlietota paliks uz naktsgaldiņa ar pēdējo elpas vilcienu. nepiedzīvota. jo īstais būs bijis tikai tas, ko pats radi. vai neradi. bet ja nu...

 
 


 
  2013.04.15  12.20
#

atbalsts -a, v.
1. Tas, pret ko var atbalstīties.
2. Atsaucība, līdzdalība, palīdzība.
// Palīdzība (morāla, materiāla u. tml.).
// Cilvēks, kas atbalsta (2).

Lai atbalstītos, ir nedaudz jānoliecas uz otra pusi un jāparāda, ka vajag. Šitā: /I. Tad otrs atbalsta. Ja stāvi taisni, otra atbalsts tam šķiet kā jaukšanās pirmā lietās. Šitā: I\. Ļaušana otram sevi atbalstīt dod daudz. Sajūtu, ka vajag un esi noderīgs. Ka uz tevi paļaujas. Ka esi svarīgs.

 
 


 
  2013.04.11  09.35
#

Sievietes sirds ir mīksta sirds, kurai gribās, lai vīrietis reizi pa reizei ieliek galvu klēpī un viņa var viņu pažēlot. Jo vīrieša zaudējumus sievietei ir tikpat svarīgi redzēt, kā uzvaras, turpat blakus stāvot un atbalstot.

 
 


 
  2012.11.08  16.03
#

Vienmēr atkal un atkal apbrīnoju, cik ātri un spēcīgi atnāk otra svešuma sajūta, vienalga, kas būtu bijis pirms tās. It kā tā nekur nebūtu aizgājusi, tikai klusiņām stāvējusi blakus.

 
 


 
  2012.09.19  22.03
#

Ir lietas, kas nemainās. Un laikam jau tāpēc, ka tās varbūt nav labas, bet toties ir drošas un nemainīgas. Pašsaglabāšanās.

 
 


 
  2012.09.05  23.04
#

Trešajā dienā
kas klusums ir klāts
asaras ripos
un sirdī būs sārts




-kaut kas ļoti sens-

 
 


 
  2012.07.20  11.12
#

Domāju par uzticēšanos. Tāds mežonīgi riskants pasākums. Jo nekā nevari ietekmēt, ir tikai cerība, ka būs tā vērts. Un nekādi tas arī ar loģiku nav saprotams, jo nav jau īsti iemesla citiem uzticēties. Tai pat laikā kaut kāds iekšējais spēks liek gribēt to darīt. Bet visa baiļu fronte apvienojas, pašsaglabāšanās instinkts ieslēdzas un saka, ka nevajag. Palikt sevi zem sitiena, zinot, ka nekādi nevarēsi sevi pasargāt. Pretī tikai kaut kas var čivināt, ka citādi jau nav vērts dzīvot. Un var tikai paļauties. Un varbūt beigās varēs sev pateikt, ka bija tā vērts. Varbūt. Bet kaut kā tas ir ļoti saistīts ar dzīvošanu. Tādu, īstu.

 
 


 
  2012.07.18  22.21
#

Ja meitenei trūkst uzmanības, viņa kļūst tramīga un prasīga. Un kuram gan gribās tramīgai un prasīgai meitenei pievērst uzmanību.

 
 


 
  2012.07.15  19.37
#

And nothing dies slower or more painfully than a dream.

 
 


 
  2012.07.12  13.21
#

Tā dīvaini, bet ir lietas, kuras var paveikt, tikai tās nedarot.

 
 


 
  2012.07.09  22.10
#

Melnraksti ir lieliska lieta. Visu, visu pateikt, tai pat laikā neko nepasakot. Kā bulta, kuru izšauj, bet tā nokrīt pirms mērķa.

 
 


 
  2012.07.09  14.07
#

Brīvs plūdums, bez pieturas punktiem, liek māsai histērijai rāmi pa iekšām grauzties, ja vien neiebaro kontroles sajūtu. Tā kā tāds zvērs, kuru gribās vienkārši sazāļotu iespundēt, lai liekas mierā.

 
 


 
  2012.07.09  09.32
#

Kaut kā par daudz manis ir, pat priekš manis pašas. Intensitāte un nepacietība laikam nogurdina.

 
 


 
  2012.07.09  00.07
#

Viens cilvēks vienbrīd atkārtoja, ka viss slēpjas ticībā kaut kam. Un laikam grūti nepiekrist. Jo tas jau arī virza, satur un mudina, ka tici, ka tas strādās.

 
 


 
  2012.07.06  12.10
#

Kaut kur turpat pie iepriekšējā ieraksta - joprojām neesmu iemācījusies un samierinājusies, ka ir dažas lietas, kuras nevar izdarīt kopā, jo tās pašas par sevi nozīmē kļūšanu atsevišķi.

 
 


 
  2012.06.27  21.54
#

Diezgan apzinātu mēģinu ierobežot savu vēlmi skriet pie kāda un dalīties ar sevi, tikai lai novērstu pašas uzmanību no sevis. Vai visādi viltīgi izlīst pa adatas aci, lai tikai nebūtu slikti tagad. Tas nekas, ka citādi būtu slikti vislaik un mazliet. Palikt pie sevis ar sevi. Kaut kā grūti.

 
 


[ << Previous 25 -- Next 25 >> ]