User Profile Friends Calendar

Below are 25 recent journal entries, after skipping 175

	2012.05.17  21.47 # Kaut kā ne īpaši laba izdarīšana/pateikšana dīvainā vai ne tik ļoti dīvainā kārtā rada sajūtu, ka tagad arī otram ir dotas tiesības darīt tāpat. Jo būs taču attaisnojums, uz ko norādīt. Tas varbūt ir godīgi, bet pāri visam tas tomēr ir iznīcinoši.

	2011.11.20  20.49 # Es nerēķinos ar mūsu finansu resursiem, viņš - ar emociju.

	2011.11.20  01.43 # Un visu pazaudét var, liekot pàràk lielu slodzi uz pàràk trauslàm lietàm.

	2011.11.20  01.36 # Domàju, kur pazùd cienja. Varbút kaut kur starp dusmàm un vienaldzìbu.

	2011.10.13  11.01 # Vēlmes pārbauda, tās noliedzot, attiecības - jaucot. [Pārbauda tikai to, par ko ir šaubas.] Būs stiprs un izturēs - labi, neizturēs - arī labi. # Sieviete meklē 'pati, pati, vienīgā' sajūtu. Rodas šaubas, viss, čiks. Cik reāli ir to sajūtu ne tikai atrast, bet arī uzturēt dzīvu ilgstoši, tas gan ir jautājums.

	2011.09.06  22.45 # Man šķiet, ka vajadzētu ko par cieņu. Kā tā man mēdz aizplūst pa neparedzamiem ceļiem. Bet vienīgais, kas nāk prātā, ir par pašapziņu. Man šķiet, ka tās celšanās iet roku rokā ar domu, ka vari būt viens un nekas ļauns nenotiek, vai pat kaut kādu neapzinātu tiekšanos uz to. Jo kaut kur ir robeža ar egoismu un tam kompānija nepatīk.

	2011.05.09  23.31 # Kad jau tā, tad par manu vienu no pēdējā laika pārdomām. Man nekad nav paticis baros. Man ir tīri ok vienai pašai. Bet visērtāk es jūtos divatā, pārī, komandā. Jebkur, darbā, attiecībās, ar draugiem. Viens pret vienu, jebšu pareizāk - viens ar vienu. Tas tā dabiski sanāk un gribās. # Un nupat radās vēl viens novērojums, jau sens gan. Man patīk tricināt nestabilas celtnes. Arī stabilas, vienalga kādas. Tikai tāpēc, lai pārbaudīt, cik tad īsti stabilas. Zin kā, kā ar muskuļiem, kurus trenē tikai nodarbinot un saplēšos šķiedras, kas saaug un veido stiprāku. Tāda man ir arī tā sajūta par citām lietām. Kaut varbūt pareizāk būtu mēģināt nesaplēst, jo mezgli, kaut arī turas ciešāk, tomēr ir plēsums un negluds.

	2011.05.09  23.30 # Atceros te vēl jūzerneimu un pat paroli. Arī labi.

	2011.04.06  22.55 # Ļoti vienkārši pazust ikdienas skriešanā un darīšanā, kad viss cits ir svarīgāks, jo taustāmāks un mazāk pašsaprotams par kaut kādu mistisko 'mēs', kas taču tāpat pastāv un kur gan varētu pazust. Vēl vieglāk, kad pats esi izdomājis, ka tā tam būs būt, līdz kaut kādam izplūdušam laika nogrieznim kaut kur, tur, priekšā, no kura gan viss būs citādāk un labāk, un tad tik būs un tad tik darīs. Atrunas, atrunas. Jo tā vienkāršāk.

	2011.02.05  13.16 # Vēl neesmu sapratusi, kāpēc te vairs nerakstu. Vai nu slinkums vai arī nav ko. Jo pārsvarā visas manas teorijas par kopābūšanu un sevi tiek krustu šķērsu pārrunātas pirmsmiega sarunās, kas man šķiet absolūti forša padarīšana un burvīga priekšrocība kopā dzīvošanai.

	2010.12.29  01.55 § Ja sieviete vīrietim saka ko sliktu, tas ne vienmēr to nozīmē. Ļoti iespējams, viņa vienkārši sen nav dzirdējusi ko labu. Vai arī pārāk maz dzirdējusi. Vai arī varbūt dzirdējusi, bet nesajutusi. Un, ja viņa saka, lai kaut ko nedara, reizēm tas ir tikai tāpēc, lai pārbaudītu viņa vēlmi un spēju to darīt. Stulbi, tas ir fakts. But that's how it works.

	2010.12.10  00.14 Par kopābūšanu Svarīgi laikam ne tikai mācēt sadzīvot kopā esot, bet arī neesot blakus.

	2010.12.02  16.50 # ai, tāpat, par niekiem Var jau būt, ka es esmu pārāk aizdomīga vai samaitāta, bet pa manam, neviena pastiprināta vai neierasta uzmanība no vīrieškārtas pārstāvjiem nenāk tāpat vien, tur vienmēr kāds suns aprakts. Tiesa, es parasti visu it kā parasto un ikdienišķo komunikāciju, ja man kāda tāda kreisa sajūta rodas, noroku jau sākumā, tāpēc nekad īsti nesanāk pārliecināties par čuja pareizību :) No otras puses, atceros gadījumu, kad kunga kreisos nodomus sapratu tik tad, kad man viņus tiešā tekstā izklāja :D Bet nu jā, nesen iedomājos, ka virpināt visādas attiecību sākuma rotaļas etc es galīgi nemāku un neesmu darījusi, un romantikas manī arī maz, jebšu nemaz. Pat teorētiskās romantikas, kur nu vēl praktiskās :D

	2010.11.18  23.14 # Ar impulsiem ir divi varianti - ņemt vērā un rīkoties tiem atbilstoši, vai arī nē. Labais tonis jau laikam skaitītos otrais variants.

	2010.11.17  00.06 # Nez, sieviešu spēja būt riebīgām ir dabas dots talants vai tomēr dzīves gaitā attīstīts? Man manējais sāk traucēt, labprātāk tādu nepazītu.

	2010.11.14  22.59 # Ai, un vispār jau saprotu, ka pa lielam nemainos un neesmu mainījusies. Par to iedomājos katru reizi, kad galvā maisās kāda jau kādreiz domāta doma vai sajusta sajūta, un viss iet savu ierasto taciņu, un nekur tālāk neesmu tikusi. Piemēram, jau kaut kad sen esmu domājusi aptuveni ko šādu - mēs ticam un tad ir, vai arī ir un tad mēs ticam. Tuvāk dzīvei - tev šķiet, ka kaut kas tuvojas [nojausma], jo tas reāli visdrīzāk arī notiks [pamatā ir realitāte, fakti, kas liek tev ko domāt], vai tomēr tu galvā kaut kā saķepini šai 'nojausmai' pamatu [t.i, vnk izdomā], un pats sāc uz to virzīties, kā tādu bākuguni [pamatā doma, kurai piemeklē un radi faktus]. Jo varbūt reāli šī bākuguns varētu arī nebūt, ja vien tu nebūtu pats to sev izveidojis. Galvu izmežģīju mēģinot kaut kā noformulēt, nav brīnums, ka neesmu nekur tālāk par to arī tikusi.. :) Pa lielam jau it kā skaidrs, ka domas rada reālo pasauli. It kā. Laikam šeit arī slēpjas āķis. Tajā 'it kā'. # Un pēc šī visa diez vai kāds varētu saprast, ka runa patiesībā ir par attiecībām :D

	2010.11.04  23.27 The same. Es jau visu pati labi saprotu un zinu, kā nevajadzētu darīt, kāpēc kas ir kā un blah blah blah. Tomēr, as usually, saprašana pilnīgi neko nemaina iekšējo sajūtu ziņā. Neko. Un vari saprast atspēries, bet ja iekšā būs vēlme, piemēram, otram noraut galvu [pārnestā nozīmē, protams], tad tas tā arī paliks, lai arī cik ļoti būtu bla bla apstākļi un sazinkas vēl un tu visu to zinātu un saprastu.

	2010.09.14  22.34 # Sīkumos var ļoti ātri izjukt.

	2010.09.10  00.50 # Šķiet, tā doma vien, ka man kaut kā noteikti ir jājūtas apkārtējo apstākļu dēļ, izraisa manī lielu pretestību. Pat ja es varbūt esmu vienīgā, kas ir iedomājusies, ka man kaut kā jājūtas.

	2010.08.30  11.46 # Reizēm grūtāk ir iemācīties paņemt, nevis dot.

	2010.08.02  17.27 # sajūsmina, cik efektīvs nejauku situāciju radīšanas līdzeklis ir faktu sagrozīšana. un vispār, kontaktēšanās caur starpniekiem rada problēmas. šitas jāņem vērā un cītīgi jāatceras, lai pēc iespējas izvairītos.

	2010.07.27  00.11 # Tā iedomājos, ka vienmēr, kad sāksi darīt tā, kā tev ir vislabāk, visi citi būs uzreiz pret. Jo vienkārši viņiem tas nav izdevīgi... Daudz kur kopumā nav izdevīgs ar sevi apmierināts, spriestspējīgs indivīds, kurš apzinās savas vēlmes un tiecas uz to īstenošanu. Jo tādu ir grūti izmantot, pakļaut, pārliecināt ar lētiem argumentiem. Un tā arī ikdienā.

	2010.07.26  14.32 # Bišķiņ prieks par sevi, ka saskarsmē ar emocionālajiem manipulatoriem, kuru taktika ir sākumā tevi izvest tīri emociju līmenī, bet pēc tam paziņot, kāds tu esi slikts, es sāku vairāk sevi kontrolēt un mazāk ļauties :) Nekas daudz jau nav, tikai ceļa sākums, bet tāpat prieks un dzīvē noderīgi.

	2010.07.21  21.57 # Šī ideja man jau bija kaut kad senāk, bet tagad galvā noformulējusies precīzāk. Kaut kādu nosacīti labākās saprašanās un ciešākās izpratnes punktu attiecībās ar mazāko piepūli iespējams sasniegt samērā ātri [protams, viss ir relatīvi], pateicoties visam kam [rozā brilles, interese, vēlme, neapnikums utt]. Tomēr pienāk brīdis, kad, lai paliktu šajā pašā punktā vai virzītos kur augstāk, nepieciešams ieguldīt jau vairāk un viss vairs nav tik easy. Un šis punkts varētu būt kaut kur tuvumā tam, kurā pie otra jau ir diezgan pierasts un, lai taisītu refresh, to ir jāgrib un jāpiedomā. Protams, var jau būt, ka viss tā nemaz i nav. Bet nu man kaut kāda tāda liekas visa veida normālo attiecību gaita starp cilvēkiem, vienalga, vai tie ir draugi vai kas cits. * Jā, un vispār jau man vienkārši patīk teoretizēt par attiecībām :)

	2010.07.12  14.02 Par draugiem. Ja no tevis pieprasa, zūd visa vēlme sniegt.