mvvks

Sneaky Saturday

mvvks

2/13/21 05:40 pm

katru dienu, vismaz vienreiz dienā, domāju ļoti vardarbīgas domas, kas tiek izraisītas no vismazākām lietām. piem. - ja redzu kautkādu cilvēku vai pat asociāciju ar noteiktu cilvēku kuru es ienīstu vai necienu vai arī uzskatu vnk par kaitinošu soctīklos, domāju, "bļe, tu kropli, tu mauka, ej dirst, es atnākšu uz tavu māju un tevi nogalināšu; ja es tevi redzēšu uz ielas, tici tam, ka es tevi ieduršu ar nazi/stikla rozi vairākas reizes, līdz pēdējā elpa izzūd no tavām plaušām".

idk, dažas dienas nav tik traki jau, bet nez kapēc šodien ļoti dramatiska diena savā galvā. laikam uzbāzīgas domas, kas nāk no kautkāda slepenā OCD spociņa manās smadzenēs. kāds cits šito arī jūt? vai arī esmu pilnīgi slima galvā?

Tags: huina

• Current Mood: m*rder

• 3 comments
• Leave a comment

• miiljotaaa

  2/14/21 02:21 am

  

  gluži tā man nav bijis, vairāk tāds abstraks "es viņu faking nogalināšu, izšķaidīšu seju", bet tas ir vairāk kā joks, izteiksmes līdzeklis bez spēcīgām emocijām apakšā. katrā ziņā ne tik specifiski kā Tev. kopumā es ieteiktu pakonsultēties ar kādu speciālistu, jo šāda tipa uzmācīgas domas gan jau tev pašai rada ne tās labākās sajūtas un profesionāļi zinās par veidiem, kā viņas ikdienā mazināt.
  
  bet kopumā, offtopic, jo ne par to tu prasīji, bet pietiekami bieži citos triggero lietas, kas pašā besī vai par ko ir kauns, un ko tas otrs tiešā vai apgrieztā veidā atspoguļo. Varbūt, ka šis nav tas gadījums, vnk par sevi to esmu gana regulāri sapratusi, tāpēc ir vērts paanalizēt, kāpēc tevi tas, ko dara kāds cits, sit ārā no sliedēm. protams, ja tas ir kas "objektīvi" ļauns, tas ir drusku citādi.
  
  

  • Reply
  • Thread

  • mvvks

    2/15/21 01:42 am

    

    jā, jā ! ^^ šis komentārs, ar ko piekrītu. nu, es to saku sev kā joku, izteiksmes līdzeklis lai palaistu dusmas motoru bišķīt, tad, kad pietrūkst jebkā cita. dažreiz spēju rakstīt par to, dažreiz,kad dusmas nāk, varu uzzīmēt kādu ķinķēziņu skices kladē - bet, nu, kad rakstiju šito vakardien, biju melnā kafija vedienā, un nespēju uz neko citu koncentrēties, nekā uz dusmām.
    
    vot šī ir mana problēma; kad ieeju šajās vardarbīgās, pat apsēstīvās dusmās, es nespēju noiet nost, nu, nespēju nokāpt nost no tramvaja. tas tramvajs mani noved līdz galapunktam, vai ari nogurstos pat pirms, bet slinkums pieslēgties pie jebkā produktīva, un tad vnk gruzos gultā. spēju ievērot un saprast savas emocijas, bet manas emocijas negribt kāpt nost noteiktajā pieturā.

    • Reply
    • Parent