The Persona
Šodien sociālajā portālā apskatīju kādas paziņas bildes no nesena ceļojuma. Un man sāka šķist, ka kaut kas nav īsti lāgā ar šīm bildēm. Uzmanīgi izgāju visam cauri vēlreiz un konstatēju, ka visās bildēs viņai ir nemainīga sejas izteiksme: smaids, nedaudz piešķiebta galva un poza. Paskatījos iepriekšējās bildes - tas pats.
Un tad sāku domāt, vai tikai šis konkrētais cilvēks patiesībā nav ārkārtīgi nelaimīgs.
Jungs saka, ka personība ir tā maska, ko mēs rādām sabiedrībai, kā mēs sevi prezentējam, kā slēpjam savu ievainotību. Un ikdienā tu staigā apkārt un redzi visas šīs personības, kuras ir tik dažādas, un dažreiz viņas tev patīk, dažreiz krīt uz nerviem. Un tagad, tā padomājot, man šķiet, ka visi cilvēki patiesībā ir ļoti nelaimīgi, tikai daži savām maskām notic vairāk.
Sestdiena.
Un tad sāku domāt, vai tikai šis konkrētais cilvēks patiesībā nav ārkārtīgi nelaimīgs.
Jungs saka, ka personība ir tā maska, ko mēs rādām sabiedrībai, kā mēs sevi prezentējam, kā slēpjam savu ievainotību. Un ikdienā tu staigā apkārt un redzi visas šīs personības, kuras ir tik dažādas, un dažreiz viņas tev patīk, dažreiz krīt uz nerviem. Un tagad, tā padomājot, man šķiet, ka visi cilvēki patiesībā ir ļoti nelaimīgi, tikai daži savām maskām notic vairāk.
Sestdiena.
gribēju teikt, ka tā nav, cilvēki nestaigā apkārt maskās, tikai ar durvīm ciet, bet, ja tu ej klāt, viņi atveras.