Man šodien bija jauna izlaidumu pieredze, kurā es pārmaiņas pēc nebiju students, tomēr vienalga devos mājās ar puķēm un bučām un "paldiesiem".
Es ceru, ka attīstoties pasniedzēja karjerai, nepienāks tas brīdis, kad izlaidums ir vienkārši diena, kad atrādīties (jo arī tādus es šodien satiku), bet gan paliks tāds īss siltuma brīdis, kurā saproti, ka ir bijusi cilvēku grupa, kurai esi pieskāries un esi tā vai citādi bijis zobratiņš mehānismā, kas to šos cilvēkus ir līdz diplomam aizvadījis.
Un tāda es braucu mājās, ar puķēm, labiem vārdiem, kūkas pilnu vēderu, un siltu sajūtu.
Es ceru, ka attīstoties pasniedzēja karjerai, nepienāks tas brīdis, kad izlaidums ir vienkārši diena, kad atrādīties (jo arī tādus es šodien satiku), bet gan paliks tāds īss siltuma brīdis, kurā saproti, ka ir bijusi cilvēku grupa, kurai esi pieskāries un esi tā vai citādi bijis zobratiņš mehānismā, kas to šos cilvēkus ir līdz diplomam aizvadījis.
Un tāda es braucu mājās, ar puķēm, labiem vārdiem, kūkas pilnu vēderu, un siltu sajūtu.
:))
Lieliski.