Otro reizi radio. Man ir aizdomas, ka sarunāju muļķības, bet to zināšu tikai trešdien. Kā ir tiem regulārajiem radio apmeklētājiem - tā nedrošīabs sajūta kādreiz pazūd? Vai arī jūs vienkārši runāt ejat par lietām, ko pārzinat, nevis vienkārši ejat?

Comments

Radio nav sanācis būt, bet negribot muļķības runāt vairāk kā divu cilvēku auditorijai gan ir sanācis vairākkārt. Nedrošības sajūta nepazūd. Nekad. Mana cerība ir iemācīties to drošsirdību pietiekami labi notēlot un pēc konkrētā notikuma iet padrebēt nedrošībā tualetē. :)
Otro reizi mūžā konferencē uzstājos pirms gada. Āķis tāds, ka bija jābrauc uz Kauņu un jāuzstājas angliski. Divas nedēļas pirms pasākuma mans asinsspiediens bija 60/80 un biju spiesta regulāri atvainoties un iet uz tualeti taisīt pietupienus, lai nenoģībtu.

Šobrīd redzu sevi progresu.
Ok, vienīgie apstākļi, kad es taisu pietupienus, ir klusi lamājoties uz TRX treneri. :)
Man laikam vienmēr ar publisku uzstāšanos ļoti divējādas attiecības - es uztraucos, bez šaubām, bet man tas arī rada ļoti patīkamu rush pēc tam.
Bet tavs progress priecē. Un es mācos nedusmoties uz to, ka manējais ir ellīgi lēns.
O, jā. Tas rush pēc publiskas uzstāšanās ir diezgan super. Paģiras pēc tam, kad sāc izvērtēt, ko esi teicis un kā esi teicis, tās jau ir kas cits.
Tā ar tām paģirām ir. ;) bet lai kādas tās būtu, rush momentu tās atņemt nevar.

October 2019

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  
Powered by Sviesta Ciba