rūsganais sprakšķis

vienmēr, kad esmu aizmirsusi mājās izslēgt datoru, iekšēji "raustos" vērojot kā mājas skaips ienāk onlainā, iziet, paliek oranžs un tad atkal zaļš...
es zinu,ka tas ir tikai mans provaideris vai rūteris,kas gļuko , bet tikuntā... strjomna.
šodien es pat neatceros,kur laptops nomests, līdz ar to varu pieņemt,ka uz klaviatūras šobrīd top nokosts kaķis, tāpēc zaļš...

bet tikunā,gribas atrāk laisties un pārbaudīt,vai viss vēl uz vietas.

no rīta esmu atstājusi vaļā logu un tagad mani sagaida sirsnīgi 16 grādi (viesistabā; guļamistabā,kur ir tas sasodītais logs, paldies dievam nav termometra)
apsēdos dīvānā un sastingu.

man suņa rakumos ir sadīgusi zāle,kuras sēklas iekaisīju kautkad novembra sākumā,kad atradu laubītē paciņu ar notecējušu derīguma termiņu - ārā mest bija žēl.
izntit emeizing? decembrī dīgst zāle, vot tādu decembri es saprotu - nekādu fakinf balto mēslu,ko n stundas dienā šķūrēt pa trotuāru.
es domāju,ka tas ir visu manu līdzcilvēku apžēlošanas akts tur augšā, jo citādi es ne par ko citu nerunātu...

starp citu, aizmirsu pažēloties,ka dārza nojume izturēja nakti no svētdienas uz pirmdienu,kad es negulēju un lūdzos viņu nepūsties, bet pirmdien,kamēr biju darbā, nespēja turēties viena pati pretī tādam pārspēkam un nosvempās slīpi. es vēl neesmu saņēmusi drosmi iet paskatīties,tieši cik ļauni tas ir. man ļoti patika šitā telts. pagāšgad biju gudrāka un jau oktobrī novācu, bet tagad kautkā nesanāca. gaidīju sestdienu,kad nebūs slapjš,lai nav iekšā tie paltraki jāžāvē....

stulba, stulba zoss
esmu esss

mainīju točā skalojamai kastei to zilo figņu un kautkā neveiksmīgi izķeksēju, kā rezultātā man ir zilas flīžu šuves un labā roka. peeeeee.

no kā mūsdienās taisa skrūves, jbio??

sēta tapa pagājušovasar - un JAU viens dēlis izžmodzījies ārā - vienā galā nolūzušas, otrā, izļodzījušās - un bankš - robs sētā, tieši aiz ceriņkŗuma, nebūtu grābusi lapas, i nepmanītu. a za to kaimiņmiskastu bomži padomājuši,ka tas kā reiz viņiem tāds tiešas pieejas punkts mnu puķudobju pie*****nai.
neko, panēmu skrūves un griezni, gāju apkārt labot - protams, plaķenes aizmirsu,bet takš SLINKUMS iet tos pārsmits metrus uz māju pakaļ, labāk padsmit minūtes cīnīties ar tiem pašiem skrūvgriežņiem.

bet ar to visu es girbēju pateikt,ka lepojos ar sevi un ka tētis no mākoņa maliņas arī notiekti,ka lepojas.