Pēc diezgan daudziem parametriem gluži vai varētu ierakstīties,ja vien neskaita to, ka nebija vis 4 locekļi, bet gan divi , but then again - to var saukt par apstrīdamu faktu, jo var jau pieskaitīt arī manu kaķi un suni
bet nu jā, divas cibiskas izcelsmes agrāk netikušās personās izdomāja pierīties.
pat bija nedaudz atrakcija ar norises vietas atrašanu,jo pie manis īsti viegli atbraukt nav,taču to mēs atrisinājām ar aiziešanu pretī uz pieturu, nevi bezgalīgiem paskaidrojumiem pa telefonu, kaut ap vienu mazu dzeltenu būdiņu riņķī iedamas gandrīz pazaudējāmies,ja ne suns.
tā kā iepriekšējā dienā izklaidējos ar caurajām riepām un nosalu, biju gražīga un apslimusi un visu dienu kārtodama un nesakārtodama māju, vispār nebiju izdomājusi,ko taisīšu, atšķirībā no![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
pikaso, kas jau sen kā zināja, ka ceps http://smittenkitchen.com/2008/09/raspb
vienīgā stabilā un pārliecinoši esošā vērtība bija cienījams apjoms šardonē. un kamēr grozījos un feispalmoju, nesaprotot, ko nu šmorēt, mums par sanāca arī uzkodas iz siera un seleriju kātiem.
galugalā mans ienesums mūsu ziemas riepu uzkrājumā bija (nespēju pagaidām izdomāt kādu krāšņu nosaukumu) lielā stikla baļļā saliktas kārtām karpeļu, burkānu šķēlītes un seleriju kātu gabaliņi un ananāsgabaliņi un ingvers, tas viss pārlietas ar saldo rkējumu un virsā uzkrāmēti vistušķiņķi,kas bija apmarinēti mellllā sojā+svītčilimērcē+spiestā ķiplokā un mazliet pesto.
sākumā to cepa zem vāka, uz beigām vāku noņēmās,lai apbrūnē šķiņķādas (kas man šķeit pac gardākais) un tad tās apsmērēja ar medu un man liekas,ka mazliet kaisiju kautko, bet vai tas bija timiāns vai rozmarīns vai vispār kautkas randomā no atvilknes nepateikšu, jo tas šardonē tukšā dūšā darīja platu smaidu sejā.
no šī ēdiena nav nekādu liecību,jo man nesaprotami kā, bet vakara gaitā mēs to visu apēdām. un pie bada neviens par bildēšanu nedomā.
saldajam ēdienam bija jāsanāk makten labam. būt jau ar sanācis,ja es vispirms nepiededzinātu to pamatni maķenīt, bet tā vel nebūtu bijusi baigā skāde .
ogu pildenis bija lielisks - saldētas avenes (kaut te daža ļoti pārliecinoši velkot ārā no somas teica,ka dabūjusi zemenes) un upenes+jāņogas iz manis pašas dārza.
tā nu tas viss mīlīgi cepās, es ik pa brīžam apgrozīju to trauku, līdz man šķita,ka virskārta nupat nupat būs zeltaina un ārā velkama.
un tad... nu,kā to lai pasaka. mazliet jau neērti. cepeškrāsns cimdus es paķēru no veļasgroza,jo biju sataisījusies mazgāt. kas tiešām bija nepieciešams,jo šie bij aptaukojušies. un tauki labi vada siltumu.
es izmetu to baļļu no rokām un viņa apsvempās un puse augšas gardā pildījuma satecēja manā antikvārajā gāzes plītī iekšā kautkur,ku klāt nevar tikt. tā ir problēma,kas vēl tikai tiks risināta
saldais bija garšīgs tāvaitā, šorīt pat vēl garšīgāks.
bet man jāpārskata savi saimniekošanas ieradumi. es melotu,ja teiktu,ka tā ir pirmā reize,kad es kādu sacepienu ieberu karstā plītī.
vēl pie daļējas atbilstības vakariņu klabam jāmin,ka biju nodrošinājusi atrakcijas - mani stulbie mājlopi spēj tizloties bezgalīgi un kaķa mēģinājumi nokost suni brīžiem tiešām ir aizkustinoši smieklīgi.
un,protams atrakcija ar suni,kas no rīta pilda komandu "pamodināt ciemiņu" kas izpaužas kā uzkrišana ciemiņam virsū un aizmigšana.
bet nu jā, divas cibiskas izcelsmes agrāk netikušās personās izdomāja pierīties.
pat bija nedaudz atrakcija ar norises vietas atrašanu,jo pie manis īsti viegli atbraukt nav,taču to mēs atrisinājām ar aiziešanu pretī uz pieturu, nevi bezgalīgiem paskaidrojumiem pa telefonu, kaut ap vienu mazu dzeltenu būdiņu riņķī iedamas gandrīz pazaudējāmies,ja ne suns.
tā kā iepriekšējā dienā izklaidējos ar caurajām riepām un nosalu, biju gražīga un apslimusi un visu dienu kārtodama un nesakārtodama māju, vispār nebiju izdomājusi,ko taisīšu, atšķirībā no
pikaso, kas jau sen kā zināja, ka ceps http://smittenkitchen.com/2008/09/raspbvienīgā stabilā un pārliecinoši esošā vērtība bija cienījams apjoms šardonē. un kamēr grozījos un feispalmoju, nesaprotot, ko nu šmorēt, mums par sanāca arī uzkodas iz siera un seleriju kātiem.
galugalā mans ienesums mūsu ziemas riepu uzkrājumā bija (nespēju pagaidām izdomāt kādu krāšņu nosaukumu) lielā stikla baļļā saliktas kārtām karpeļu, burkānu šķēlītes un seleriju kātu gabaliņi un ananāsgabaliņi un ingvers, tas viss pārlietas ar saldo rkējumu un virsā uzkrāmēti vistušķiņķi,kas bija apmarinēti mellllā sojā+svītčilimērcē+spiestā ķiplokā un mazliet pesto.
sākumā to cepa zem vāka, uz beigām vāku noņēmās,lai apbrūnē šķiņķādas (kas man šķeit pac gardākais) un tad tās apsmērēja ar medu un man liekas,ka mazliet kaisiju kautko, bet vai tas bija timiāns vai rozmarīns vai vispār kautkas randomā no atvilknes nepateikšu, jo tas šardonē tukšā dūšā darīja platu smaidu sejā.
no šī ēdiena nav nekādu liecību,jo man nesaprotami kā, bet vakara gaitā mēs to visu apēdām. un pie bada neviens par bildēšanu nedomā.
saldajam ēdienam bija jāsanāk makten labam. būt jau ar sanācis,ja es vispirms nepiededzinātu to pamatni maķenīt, bet tā vel nebūtu bijusi baigā skāde .
ogu pildenis bija lielisks - saldētas avenes (kaut te daža ļoti pārliecinoši velkot ārā no somas teica,ka dabūjusi zemenes) un upenes+jāņogas iz manis pašas dārza.
tā nu tas viss mīlīgi cepās, es ik pa brīžam apgrozīju to trauku, līdz man šķita,ka virskārta nupat nupat būs zeltaina un ārā velkama.
un tad... nu,kā to lai pasaka. mazliet jau neērti. cepeškrāsns cimdus es paķēru no veļasgroza,jo biju sataisījusies mazgāt. kas tiešām bija nepieciešams,jo šie bij aptaukojušies. un tauki labi vada siltumu.
es izmetu to baļļu no rokām un viņa apsvempās un puse augšas gardā pildījuma satecēja manā antikvārajā gāzes plītī iekšā kautkur,ku klāt nevar tikt. tā ir problēma,kas vēl tikai tiks risināta
saldais bija garšīgs tāvaitā, šorīt pat vēl garšīgāks.
bet man jāpārskata savi saimniekošanas ieradumi. es melotu,ja teiktu,ka tā ir pirmā reize,kad es kādu sacepienu ieberu karstā plītī.
vēl pie daļējas atbilstības vakariņu klabam jāmin,ka biju nodrošinājusi atrakcijas - mani stulbie mājlopi spēj tizloties bezgalīgi un kaķa mēģinājumi nokost suni brīžiem tiešām ir aizkustinoši smieklīgi.
un,protams atrakcija ar suni,kas no rīta pilda komandu "pamodināt ciemiņu" kas izpaužas kā uzkrišana ciemiņam virsū un aizmigšana.