rūsganais sprakšķis

eu, bet Jaunais gads ir sācies tik skaisti!!! šādos rītos man patīk guļamistabas logs - tu lēnām atver acis un ieraugi zilas debesis un visapkārt spīd. un brīnumainā kārtā bērza zari neplivinās kā pātadziņas - skaista, skaista diena.

vēl skaistāk, protams, būtu,ja es justos droši,ka varu sēsties pie stūres - un varētu aizbraukt uz jūrum, savādāk pele pagalam sašļukusi izskatās- maz pēdējās dienās esmu bijusi mājās, maz esam staigājušas.
bet es jau trešo stundu par šito kontemplēju un saprotu,ka nunē, nevajag braukt.
pie visa vainīgs tas faking šampānieties - kā ES varēju pakļauties pūļa spiedienam un iedzert to glāzi? fuipē, no tā arī ir tas caurvējš šobrīd bēniņos.

tāpēc es tagad vāru sev zupu. vistas. asu. gribās asu, bet tik sen neesmu neko asu vārījusi,ka pat nezinu,kas tur sanāks, bet jebkas būs labāk nekā tā trīs stundu svārstīšanās starp mocarellas un tunčas salātiem un apziņa,ka slinkums taisīt salātus (mocarellas, LOL)

es šogad sevi mīlēšu un vārīšu sev zupas un visko citu garšīgu, līkop!