rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
piespiedu brīvprātīgā kārtā izkrāmēju plauktu ar vecmammas viedas grāmatām.
ir pagājuši 11arpusi gadi, kopš viņa aizgāja; sākotnēji es biju domājusi, nu, varbūt man uznāks vēlme lasīt šo viņas iemīļoto literatūru, bet laikam jau nebūs.

agrīnā jaunībā es reizēm gāju viņai līdzi uz Viedas savienības sapulcēm, taču no grāmatām vienmēr veiksmīgi izvairījos. Rērihs, Šteiners, Muldašovs, Raudupe, Maitreija, nereāls kapitāls no pensionāra budžeta;pirmie materiāli ir ir kopēti, un tad vēl arī pieraksti, pārrakstījumi.

skatos uz viņas rokrakstu un saprotu, ka nu nē, nav jēgas to kubikmetru mājās turēt :(

diez, mūsdienās vēlarvien cilvēki aizraujas ar šo? vai nodot makulatūrā jeb ielikt ibookā?
  • o, nē, paldies
    tas ir mans attāls radinieks, kurš dzīvo(ja) mana (un sava) vecvectēva mājā, kuru nolaidis tā, ka pat bomži baidītos iet iekšā, nemitīgi visiem piedāvā kaķēnus un nemāk gramatiku.
    protams, es viņu nekad neesmu dzīvē satikusi, bet man ir viedoklis. un nav vēlēšanās satikt.
    māte viņam pasen atdeva mana tēva fotoaparātu kolekciju, viņš pat īsti paldies nepateica.
    • jā, māja ir grausts un jaunietis īpatnējs, gramatiku nezina un viņam ir stipri lielākas cenas nekā citiem. kaut arī neesi nekad satikusi, tavs viedoklis ir pilnīgi pareizs, visu tevis nosaukto es pie viņa pamanīju.
Powered by Sviesta Ciba