resnuma ziņās
labi vismaz, ka ir ko vainot - vīrs ar savu muguru un operāciju un visjovairāk pēcoperācijas ņerkšķi mani padarīja nervozu, aiz kam no jūlija beigām ēdu vairāk, ar riteni braucu mazāk
svari sāka arvien vairāk rādīt atkal uz augšu, spogulis kāmīšvaigus
mēģinu saņemties
nopirku velošortus, nevaru saprast, vai tiešām tā var būt, ka no tā pampera starp kājām man bojājas asinsrite un visu laiku minoties mazliet tirps pēdas?
labi vismaz, ka ir ko vainot - vīrs ar savu muguru un operāciju un visjovairāk pēcoperācijas ņerkšķi mani padarīja nervozu, aiz kam no jūlija beigām ēdu vairāk, ar riteni braucu mazāk
svari sāka arvien vairāk rādīt atkal uz augšu, spogulis kāmīšvaigus
mēģinu saņemties
nopirku velošortus, nevaru saprast, vai tiešām tā var būt, ka no tā pampera starp kājām man bojājas asinsrite un visu laiku minoties mazliet tirps pēdas?
Risinājums bija atrast piemērotu sēdekli un pozīciju uz sēdekļa tā, lai sanāk ar tiem dibenkauliem sēdētu uz platākās sēdekļa vietas, nevis kkur starpenē vai dibenā iespiestu beņķi vai tml. Lai kājas kustinot taisni, nekur neberztos, nespiestu - nebūtu sajūta, ka jāliek kājas platāk.. Sev es ntos beņķus veikalā izmēģināju (reāli kkādam viņu velo, kas bija veikalā, tik skrūvēju pēc kārtas visus virsū un mēģināju braukt pa veikalu - Alfas Gandrā :D), kamēr atradu ideālo formu/biezumu, lai varētu braukt īsākos gabalus bez kādiem velošortiem, bet garākos - nu tur 50-70+ nonstop mīšanās - ar šortiem..