rūsganais sprakšķis

es jau esmu stāstījusi,ka tarakāni manā galvā mēdz dziedāt, vai ne?

lūk,viņiem ir divas kaitinošas tendences - vai nu raut savā meldiņā kādu manis izteiktu/padomātu frāzi, vai arī izvēlēties ko aizraujošu no latviešu popkultūras.
šorīt manā galvā mijās (pie kam paralēli ļaujot man domāt pašai savs domas) "heisā, hopsā, mans brālis ir čempions boksā" un "vai jūs zināt,kas ir dimants, saulīt noriet vakarā"

mani tarakāni nesatraucas par skaņdarba kvalitāti,izpildot to visā garumā, viņi atkal jau pieķeras pie vienas frāzes.
nezinu,kā ar viņiem izveikt pārrunas, jo no rītiem esmu vēl pārāk nogurusi aktīvai cīņai.

bet kaitinoši.