aizbraucu atzīmēties bezdarbniekos.
mazliet bija strjomna, jo to dienasgrāmatu aizpildīju aizvakar uz buj duj, paņemot kaukādus sludiķus un uz tiem nosūtot sūdīgu un neapdeitotu cv.
bet viss šķiet gerai, nākamreiz jāiet vien 2.jūnijā.
vakar izlauzu grīdu vienai istabai, šodien sāp roķeles,protams. bet ārā tāda h***ņa,ka tāpat neko padarīt nevar.
un,jā, es esmu ļoti lepna par sevi. afigenna bija grūti, bet vot ietiepos kā tāds ēzelēns,ka es to varu, un cīnijos.
un,kad šādi cīnos,vienmēr atceros vecmammas vārdus par to,ka sievietēm nevajag spēku,viņām pietiek ar prātu un tad arī ļoti fiziski grūtas lietas var izdarīt.
mazliet bija strjomna, jo to dienasgrāmatu aizpildīju aizvakar uz buj duj, paņemot kaukādus sludiķus un uz tiem nosūtot sūdīgu un neapdeitotu cv.
bet viss šķiet gerai, nākamreiz jāiet vien 2.jūnijā.
vakar izlauzu grīdu vienai istabai, šodien sāp roķeles,protams. bet ārā tāda h***ņa,ka tāpat neko padarīt nevar.
un,jā, es esmu ļoti lepna par sevi. afigenna bija grūti, bet vot ietiepos kā tāds ēzelēns,ka es to varu, un cīnijos.
un,kad šādi cīnos,vienmēr atceros vecmammas vārdus par to,ka sievietēm nevajag spēku,viņām pietiek ar prātu un tad arī ļoti fiziski grūtas lietas var izdarīt.