rūsganais sprakšķis

Šādā burvīgi lietainā dienā,sarūgtinājusi Tārko,ka teijāteris ies 3.40 un hokejam pat beigas neredzēt, ietipinu vēl pa ceļam pie friziera,kuru visu nedēļu nevar sazvanīt,pierakstīt bērnu (mēs ar tārko jau janvārī bijām), Znotiņš vēl pajoko,vai suni ar pie viņa sūtīšu, vārdsakot, viss feini,līdz brīdim , kad ieeju aizdomīgi tukšā jrt vestibilā...
Kas to būtu domājis,ka izrāde sākas PUSseptiņos! Nu,ne tārkais vakar biļetes printējot,ne es šodien vietas čekojot,tādiem niekiem vērību nepiegriezām. Vienīgais mierinājums,ka mēs tādi nebijām vienīgie. Ko neielaida zālē.


Bet ar to jautrība nebeidza sākties.
Ka jau nav teātra,skatīs hokeju,jo mājā nevar braukt,bērnam platais vakars apsolīts. Bqauks uz itāļu krogu bruņinieku-marijas ēst mīdijas. Abet viņiem tv nestrādā.

Nu labi, brauks uz Iguānu. Iguānai logi tumši.
Andalūzijas suns? Ciet.

izmisuma un kurkstošu vēderu mākti,dodamies vecrīgas virzienā.

lūk,un te nu es esmu,pieēdusies un skatos hokeju,kas man,ja godīgi, diezko nepavelk.

Voķebe ilgas un tramvajs