rūsganais sprakšķis

kamass tamass

rūsganais sprakšķis

kamass tamass

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
varētu uztaisīt projektiņu tādu, mājaslapu "laustāspriedessirdiselvē" kur cilvēki atzīstas,kas viņiem sirdis salauzījiss. savādāk tak nekā īsti tu nevari zināt,vai esi sausām vai nesausām kājām caur dzīvi izbridis.

untur atzīmēt tā,ka "ļoti salauzis" "maķenīt aizlauzis" "saplīsis drumstalās"
  • par šejieni jau nu gan nebūtu jābūt konfliktam,man šķiet.
    ne jau Tu uzlauz kādu slepenu dienasgrāmatu, šeit cilvēki raksta ar apziņu,ka kāds lasīs.
    ja negrib,lai visi lasa, tad raksta draugu grupām, ja piezīmē tikai sev,tad vispār zem actiņas.
    un vēl arī jāņem vērā,ka "visi tēli ir izdomāti un līdzība ar reālām personām ir sakritība" :)
    protams,ir žurnāli,kas ir ļoti saistīti ar reālo dzīvi/personu, taču vienai daļai šeit tomēr ir mazliet cita realitāte, mazliet iedomātais "es", vai negāciju,kas nav paredzētas reālajiem sarunu biedriem izgāztuve... nu,es nezinu, katram savs variants, bet nereti tomēr skatuves uzstādījums ir izlikts, pieņemot,ka būs skatītāji.
    • Jā, pavisam izdomāti. :D Te drīzāk tas konflikts par to, vai vispār ir sakarīgi no malas vērot citu cilvēku dzīves arī tad, ja viņi ļauj. Šeit uzturoties, man gan rodas iespaids, ka cilvēki dažkārt tiešām nepiedomā par to, ka kāds lasīs (īpaši krīt acīs piemēri, kad kāds raksta lietas, par kurām varētu tiešām sanākt nepatikšanas). Bet, ja arī piedomā - tik un tā tas ir domu pieraksts, turklāt nereti tādu, kuras neuzdrošinies pateikt cilvēkiem dzīvē, un gandrīz vai sanāk, ka uzzini par svešiem cilvēkiem tādas lietas, ko viņu tuvie nezina. Varbūt miskaste, bet nu tik un tā - tāda personīga miskaste.
Powered by Sviesta Ciba