kaut jautrībai nav nekāda objektīva iemesla, ja par tādu neuzskata vīnu
bijām alfā, sapirkām draudziņam jaunas štātes, lai ir kamā iet uz randiņiem
draudziņš laikam uzmeta lūpu, kad teicu,ka tajos ilgajos gados,ko bijām kopā, man nenormāli pietrūka intelektuāli - ironiski - verbalizēta orgasma.
neba nu ka es būtu dabūjusies tagad, bet vismaz iespējamības nojausmas virmo gaisā, pat, ja tikai manā galvā.
es jūtos nedaudz dzīva.
pēc vakardienas vecrīgas izgājiena, man prieks,ka tā spēju sajusties, jo tā šausminošā apziņa,kad sēdi un skaties uz tiem 20gadīgajiem zaķiem un saproti,ka lai cik labi neizskatītos un lai kā veikalā neprasītu uzrādīt dokumentus un lai ko citi neteiktu, nu ir tie 30, kaut nošaujies, un tad paskaties uz deju placi un redzi tās svaigās sejas un muļķības slavinājumu... un sajūta,ka viss, vēl daži gadi, un es sačokurošos pavisam...
bijām alfā, sapirkām draudziņam jaunas štātes, lai ir kamā iet uz randiņiem
draudziņš laikam uzmeta lūpu, kad teicu,ka tajos ilgajos gados,ko bijām kopā, man nenormāli pietrūka intelektuāli - ironiski - verbalizēta orgasma.
neba nu ka es būtu dabūjusies tagad, bet vismaz iespējamības nojausmas virmo gaisā, pat, ja tikai manā galvā.
es jūtos nedaudz dzīva.
pēc vakardienas vecrīgas izgājiena, man prieks,ka tā spēju sajusties, jo tā šausminošā apziņa,kad sēdi un skaties uz tiem 20gadīgajiem zaķiem un saproti,ka lai cik labi neizskatītos un lai kā veikalā neprasītu uzrādīt dokumentus un lai ko citi neteiktu, nu ir tie 30, kaut nošaujies, un tad paskaties uz deju placi un redzi tās svaigās sejas un muļķības slavinājumu... un sajūta,ka viss, vēl daži gadi, un es sačokurošos pavisam...