rūsganais sprakšķis

vīīī,kā man grūti. sāp,viss sāp.
pusi dienas vakar nodzīvojos zem krūmiem,kur ar dakšām netiek klāt, tad nu ar ķeksi cīnijos ar to gārsas izdzimumu.
attiecīgi ceļi un mugura lupatās, tāpat arī rokas. šodien likās,ka uz darbu neaizrāpošu, bet kā smejies, ļisapēda muskuļi dārzā nebij nomocīti, un atčunčināju,ka nemetas.

lecekti,promska, neuztaisīju. laikam jāievieš darbu saraksts un jāatzīmē prioritātes,savādāk nebūs aršanas.

bet vispār jau derētu man, dižajai daiļajai dārzniecei apjaust,ko tieši es tai savā dobē gribu dabūt, savādāk, tāds ļoti nekonkrēts apmērs, un arīdzan dažādās diennakts stundās atceros savādākas lietas,kas man nu ļoti kā noderīgas un .

jūs neliekas traucēties,es mazliet uzskaitīšu, iekšējām vaidzībām, bet ja kādam ir ko teikt, neturiet pie sevis,ja nu es ko svarīgu aizsamirsu.

vasilisks
timijāns
ēzops
rukola
citronzāle
dilles
kinza
sīpčuloks
piparmētra
vēl jau arī salāc un redīss ģeldētu.

ehh. intresanti,ko no tā visa es šogad sarealizēšu?